• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

2024. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/273

Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot no komercreģistra izslēgtās AS Mogo Balkans and Central Asia, vienotais reģistrācijas Nr.40203150045 (turpmāk – Sabiedrība), bijušā likvidatora M. S. un bijušās dalībnieces – Luksemburgas Lielhercogistē reģistrētas sabiedrības Eleving Group, reģistrācijas Nr.B174457, ko pārstāv bijušais valdes priekšsēdētājs M. K. un vienīgais balsstiesīgais akcionārs, kam pieder 100% no Sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla, S. Ž.-Ž. J F. (S. J.-J. J F.) (turpmāk – Iesniedzēji), 2024.gada 2.decembra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2024.gada 1.novembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 1.novembra (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti Sabiedrības izslēgšanai no komercreģistra, jo ir pabeigts Sabiedrības likvidācijas process. Pieteikumā cita starpā apliecināts, ka likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai prasība ir noraidīta un visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms Komerclikuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.

[2] 2024.gada 6.novembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Pieteikumu, pieņēma lēmumu Nr.6-12/94278 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) izslēgt Sabiedrību no komercreģistra.

[3] 2024.gada 4.decembrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, lai Sabiedrība varētu pārskaitīt tās naudas līdzekļus, kas šobrīd vēl atrodas tās norēķinu kontā akciju sabiedrībā "Citadele banka".

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tai skaitā Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu,

secināju:

[4] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[1], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[2], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā[3] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā. Par dokumentu kopuma patiesumu un saturu atbildīgs ir to iesniedzējs. Tāpat Komerclikuma 332. un 333.panta pirmajā daļā noteikts, ka pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz Reģistram pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

Ņemot vērā minēto, likvidators pats ir atbildīgs par pieteikumam par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra pievienoto dokumentu atbilstību faktiskajai situācijai. Reģistra valsts notārs pārbauda iesniegto dokumentu juridisko spēku, proti, vai pareizi noformēti dokumenta rekvizīti (atbilstošs datums, parakstīšanas vieta, paraksts u.tml.). Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt faktiskos apstākļus, tai skaitā nav tiesīgs pārbaudīt, vai komersants (likvidators) ir pareizi sastādījis bilanci no grāmatvedības viedokļa vai faktiski sadalījis atlikušo sabiedrības mantu starp sabiedrības dalībniekiem[4].

No minētā secināms, ka, izvērtējot Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus (sk.[1]), Reģistra valsts notāram nebija jāpārbauda, vai dokumentos norādītā situācija atbilst faktiskajiem apstākļiem, tai skaitā, vai likvidators ir atbilstoši veicis visas likvidācijas darbības Sabiedrībā. Tādējādi Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu (sk.[2]).

[5] Vienlaikus Komerclikuma 328.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu. Atbilstoši Komerclikuma 330.panta pirmajai daļai sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi. Līdz ar to par Sabiedrības mantas sadali starp Sabiedrības dalībniekiem bija atbildīgs tieši Sabiedrības likvidators. Savukārt atbilstoši Komerclikuma 332.panta pirmajai daļai pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Tādējādi pieteikumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra var iesniegt tikai pēc tam, kad ir pabeigta sabiedrības atlikušās mantas sadale starp sabiedrības dalībniekiem.

Kā konstatējams izskatāmajā gadījumā, un ko apliecina arī Iesniedzēji, tad Sabiedrība Pieteikumu ir iesniegusi pirms ir pabeigta Sabiedrības atlikušās mantas sadale starp Sabiedrības dalībniekiem. Kā atzīts juridiskajā literatūrā, tad privāto tiesību juridiskās personas tiesībspēja rodas ar reģistrācijas brīdi attiecīgā reģistrā, un tiesībspēja izbeidzas ar tās likvidāciju un izslēgšanu no attiecīga reģistra.[5] Atbilstoši minētajam līdz ar Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra ir zudusi iespēja pabeigt Sabiedrības atlikušās mantas sadali starp Sabiedrības dalībniekiem, jo Sabiedrībai ir zudusi tiesībspēja. Proti, Sabiedrība vairs nepastāv kā tiesību subjekts, un Sabiedrības bijušajam likvidatoram vairs nav iespējams pabeigt Sabiedrības atlikušās mantas sadali starp Sabiedrības dalībniekiem.

Ņemot vērā minēto, izskatāmajā gadījumā, Reģistra ieskatā, ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai un ieraksta komercreģistrā par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra anulēšanai.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu (15.pants) vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai) saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo daļu.

Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs uz lēmuma pieņemšanas brīdi pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Vienlaikus, ņemot vērā šajā lēmumā konstatētos apstākļus, Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats lemt par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu un ieraksta komercreģistrā par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra anulēšanu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 328.panta pirmo daļu, 330.panta pirmo daļu, 332.panta pirmo daļu, 333.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu, otrās daļas 1.punktu un trešo daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un 81.panta otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2024.gada 6.novembra lēmumu Nr.6-12/94278;

2. Anulēt ierakstu par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra;

3. Izdarīt ierakstu komercreģistrā:

“Izmaiņas amatpersonu sastāvā:

Iecelts:

M. S., personas kods /personas kods/, likvidators, ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi.”;

4. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2024.gada 6.novembra lēmuma Nr.6-12/94278 un dokumentiem, uz kuru pamata minētais lēmums pieņemts;

5. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;

6. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 2., 3., 4. un 5.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;

7. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējiem.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                               L.Letiņa


[1] Par Kredītiestāžu likuma 59.5panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2010-71-01 (14.3.punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565).

[2] Augstākās tiesas 2004.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.SKA-27; 2007.gada 19.februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedums Nr.SKA30/2008; 2010. gada 18.marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010.

[3] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136. un 336.-339. lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr.20. (615).

[4] Sal. Paegle A. Kapitālsabiedrības likvidācijas tiesiskie aspekti Uzņēmumu reģistrā. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 396.lpp.

[5] Aperāne K. Administratīvā tiesas procesa dalībnieki. Grām: Administratīvais process tiesā. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 2008. 67.,70.lpp.