• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

2024. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/276

Par valsts notāra lēmumu atcelšanu

Izskatot no komercreģistra izslēgtās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “SBKC”, vienotais reģistrācijas Nr.40103515456 (turpmāk – Sabiedrība), dalībnieka un valdes locekļa G.I. (turpmāk – Iesniedzējs) 2024.gada 17.decembra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2012.gada 23.februārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) valsts notārs, pamatojoties uz Sabiedrības dibinātāja 2012.gada 6.februāra pieteikumu Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, pieņēma lēmumu Nr.6-12/25203 ierakstīt Sabiedrību komercreģistrā. Kā Sabiedrības juridiskā adrese reģistrēta Gaiļezera iela 2-99, Rīga, LV-1079.

[2] 2024.gada 6.martā Reģistrā saņemts iesniegums (turpmāk – Paziņojums), kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās komercreģistrā ierakstītajā juridiskajā adresē.

[3] 2024.gada 7.martā Reģistrs uz Sabiedrības oficiālo elektronisko adresi nosūtīja brīdinājumu Nr.22‑4/2839 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņai. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.panta pirmās daļas 2.punktu.

[4] 2024.gada 14.augustā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/69907 (turpmāk – Pirmais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņas amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2024.gada 14.augustam Reģistrā nav saņemts Sabiedrības paskaidrojums par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai. Pirmajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Pirmais lēmums nosūtīts uz Sabiedrības oficiālo elektronisko adresi. Sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā neapstrīdēja Pirmo lēmumu.

[5] 2024.gada 26.septembrī komercreģistrā tika ierakstītas ziņas par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz Pirmo lēmumu (sk.[4]).

2024.gada 26.septembrī Reģistra tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums[1] (publikācijas Nr.71433) par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, vienlaikus uzaicinot Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Reģistrā pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

[6] 2024.gada 8.novembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/96846 (turpmāk – Otrais lēmums) izslēgt Sabiedrību no komercreģistra. Otrais lēmums pamatots ar argumentu, ka līdz 2024.gada 8.novembrim neviena Sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona nav iesniegusi Reģistram pieteikumu par likvidatora iecelšanu un Sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process.

[7] 2024.gada 14.novembrī Reģistrā saņemts Iesniedzēja 2024.gada 13.novembra iesniegumu (turpmāk – Sākotnējais iesniegums), kurā lūgts atjaunojot Sabiedrību komercreģistrā un tās darbību, atcelt Pirmo un Otro lēmumu.

Sākotnējam iesniegumam pievienots 2024.gada 13.novembra pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības pamatkapitāla denominācijas no latiem uz euro un juridiskās adreses maiņas reģistrācijai.

[8] Ar Reģistra galvenā valsts notāra 2024.gada 9.decembra lēmumu Nr.1-5n/266 atstāts negrozīts Pirmais un Otrais lēmums.

[9] 2024.gada 17.decembrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā atkārtoti lūgts atcelt Pirmo un Otro lēmumu, jo Sabiedrības darbības izbeigšanas un izslēgšanas no komercreģistra fakta pamatā bija apstāklis, ka Reģistra ziņojumi nesasniedza Sabiedrību. Tas notika tāpēc, ka Sabiedrība pēkšņi pārstāja saņemt brīdinošu paziņojumu par katru saņemto ziņojumu savā oficiālās elektroniskās adreses kontā.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Pirmo un Otro lēmumu, Iesniegumu kā arī Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus,

secināju:

[10] Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu Reģistram attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.panta pirmās daļas 2.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12.panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrā ir saņemta informācija, ka sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā paskaidrojumu vai pieteikumu par juridiskās adreses maiņu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 314.panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē (sk.[2]). Līdz ar to Reģistram, saņemot iepriekš minēto Paziņojumu, bija tiesisks pamats prezumēt, ka Sabiedrības nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.panta pirmās daļas 2.punktu. Brīdinājums nosūtīts uz Sabiedrības oficiālo elektronisko adresi (sk.[3]).

Nosūtot Brīdinājumu (sk.[3]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību, ka Reģistrā ir saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē un ir devis iespēju paust tās viedokli par administratīvajā procesā konstatētajiem apstākļiem, t.i., par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi paskaidrojumu, ka tā ir sasniedzama juridiskajā adresē, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, tad Reģistrs uzsākto administratīvo procesu būtu izbeidzis un Pirmais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Pirmā lēmuma pieņemšanai un tā spēkā stāšanās brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[4]). Pirmā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Pirmais lēmums ir pieņemts pamatoti.  Pirmais lēmums nosūtīts uz Sabiedrības oficiālo elektronisko adresi.

[11] Komerclikuma 317.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Komerclikuma 318.panta trešo daļu pēc tam, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu un publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, ikviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas var iesniegt Reģistrā pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Savukārt, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai Reģistram pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, tad, atbilstoši Komerclikuma 317.panta otrajai daļai sabiedrības likvidācija nenotiek un Reģistrs pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Latvijas Republikas Senāts ir norādījis, ka, ja sabiedrības izslēgšana tiek apstrīdēta, Reģistrs var pārbaudīt tikai to, vai pirms sabiedrības izslēgšanas bija iestājies likumā paredzēto apstākļu kopums: sabiedrības darbība likumā noteiktā kārtībā ir izbeigta, ir publicēts paziņojums oficiālajā izdevumā, likumā noteiktajā laikā neviena persona nav iesniegusi pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Reģistrs var atcelt savu lēmumu par sabiedrības izslēgšanu tikai tad, ja secina, ka kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem nav iestājies[2]. Sekojoši pamats ieraksta par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra anulēšanai ir tikai tādā gadījumā, ja nav konstatējams kāds no likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem lēmuma par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra pieņemšanai.

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības darbība tika izbeigta ar Pirmo lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Komerclikuma 314.panta pirmās daļas 2.punktu. Tā kā Pirmais lēmums likumā noteiktajā kārtībā netika apstrīdēts, 2024.gada 26.septembrī komercreģistrā tika ierakstītas ziņas par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz Pirmo lēmumu. Savukārt atbilstoši Komerclikuma 318.panta trešajai daļai 2024.gada 26.septembrī Reģistra tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, vienlaikus uzaicinot Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Reģistrā pieteikumu par likvidatora iecelšanu (sk.[5]). Tā kā noteiktajā termiņā Reģistrā netika saņemts Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikums par likvidatora iecelšanu, komercreģistrā netika veikts ieraksts par likvidatora iecelšanu un maksātnespējas reģistrā netika veikts ieraksts par Sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu, tika pieņemts Otrais lēmums par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra (sk.[6]). Ņemot vērā minēto, norādāms, ka uz Otrā lēmuma pieņemšanas brīdi bija konstatējami visi likumā paredzētie priekšnosacījumi Otrā lēmuma pieņemšanai – Sabiedrības darbība likumā noteiktā kārtībā tika izbeigta, Reģistra tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums un likumā noteiktajā laikā neviena persona neiesniedza pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

[12] Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrības darbības izbeigšanas un izslēgšanas no komercreģistra fakta pamatā bija apstāklis, ka Reģistra ziņojumi nesasniedza Sabiedrību. Tas notika tāpēc, ka Sabiedrība pēkšņi pārstāja saņemt brīdinošos paziņojumus par katru saņemto ziņojumu Sabiedrības oficiālās elektroniskās adreses kontā (sk.[9]). Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12.panta pirmo daļu, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, valsts iestāde un privātpersona sazinās elektroniski un elektronisko dokumentu nosūta, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ņemot vērā, ka Sabiedrībai bija aktivizēta oficiālās elektroniskās adreses konts, Brīdinājums un Pirmais lēmums tika nosūtīts uz Sabiedrības oficiālās elektroniskās adreses kontu (sk.[3] un [4]). Oficiālās elektroniskās adreses likuma 13.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka oficiālās elektroniskās adreses konta lietotājs oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā var aktivizēt pakalpojumu, kuru izmantojot tas saņems oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārziņa uz oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā piedāvātajiem komunikācijas kanāliem nosūtītu informatīva rakstura paziņojumu par elektroniskās saziņas vai elektroniskā dokumenta saņemšanu oficiālās elektroniskās adreses kontā. Ja ir aktivizēts minētais pakalpojums, oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas pārzinis pēc sūtījuma saņemšanas oficiālās elektroniskās adreses kontā nekavējoties nosūta attiecīgu paziņojumu uz oficiālās elektroniskās adreses konta lietotāja norādīto komunikācijas kanālu. Attiecīgi privātpersona savā oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā var aktivizēt pakalpojumu, kura ietvaros privātpersona uz tās izvēlēto komunikācijas kanālu var saņemts paziņojumu par sūtījuma saņemšanu oficiālās elektroniskās adreses kontā.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Iesniegumā minētajiem apstākļiem Sabiedrība bija aktivizējusi

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 13.panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu, no minētā panta otrās daļas izriet Sabiedrības tiesiskā paļāvība saņemt minēto paziņojumu uz Sabiedrības norādīto elektronisko pasta adresi. Ja Sabiedrība uz norādīto elektronisko pasta adresi būtu saņēmusi paziņojumu par Brīdinājuma un Pirmā lēmuma saņemšanu Sabiedrības oficiālās elektroniskās adreses kontā, Sabiedrība, iespējams, būtu iepazinusies ar Brīdinājumu vai Pirmo lēmumu un iesniegusi Reģistrā paskaidrojumu, ka tā ir sasniedzama juridiskajā adresē, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, vai arī noteiktajā termiņā apstrīdējusi Pirmo lēmumu. Šādos apstākļos Reģistrs uzsākto administratīvo procesu būtu izbeidzis un Pirmais vai Otrais lēmums nebūtu pieņemts.

Kā jau norādīts lēmuma [11] punktā, ja sabiedrības izslēgšana tiek apstrīdēta, Reģistrs var pārbaudīt tikai to, vai pirms sabiedrības izslēgšanas bija iestājies likumā paredzēto apstākļu kopums, tostarp vai sabiedrības darbība likumā noteiktā kārtībā ir izbeigta. Lai arī Sabiedrība darbība ir izbeigta likumā noteiktajā kartībā, šajā gadījumā ir būtisks apstāklis, ka Sabiedrībai netika nosūtīts Oficiālās elektroniskās adreses likuma 13.panta otrajā daļā paredzētais paziņojums, kaut arī tai bija tiesiska paļāvība tādu saņemt. Nenosūtot minēto paziņojumu Sabiedrībai netika nodrošinātas pilnvērtīgas tiesības uzzināt par Reģistra nosūtīto Brīdinājumu un Pirmo lēmumu.

[13] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Izskatāmajā gadījumā ņemot vērā šī lēmuma [11] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Pirmo un Otro lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izslēgšanu no komercreģistra, jo uz minēto lēmumu pieņemšanas brīdi bija iestājušies visi normatīvajos aktos noteiktie priekšnosacījumi minēto lēmumu pieņemšanai. Vienlaikus ņemot vērā lēmuma [12] punktā minēto, ka Sabiedrībai netika nosūtīts Oficiālās elektroniskās adreses likuma 13.panta otrajā daļā paredzētais paziņojums, kaut arī no minētās normas izriet Sabiedrības tiesiskā paļāvība saņemt šādu paziņojumu, kā arī apstākli, ka Reģistrā ir saņemts Pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības pamatkapitāla denominācijas no latiem uz euro un juridiskās adreses maiņas reģistrācijai (sk.[7]), Reģistra galvenā valsts notāra ieskatā ir tiesisks pamats atcelt Pirmo un Otro lēmumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto Pirmais un Otrais lēmums atceļams, pamatojoties uz Iesniegumā minētajiem apstākļiem, t.i., Sabiedrība nesaņēma Oficiālās elektroniskās adreses likuma 13.panta otrajā daļā paredzēto paziņojumu par Brīdinājuma un Pirmā lēmuma saņemšanu Sabiedrības oficiālās elektroniskās adreses kontā.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [11] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Pirmo un Otro lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izslēgšanu no komercreģistra, jo uz minēto lēmumu pieņemšanas brīdi bija iestājušies visi normatīvajos aktos noteiktie priekšnosacījumi minēto lēmumu pieņemšanai. Tomēr, ņemot vērā lēmuma [13] punktā minētos apstākļus Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu, ir pamats atcelt Pirmo un Otro lēmumu, kā arī  anulēt ierakstu komercreģistrā par Sabiedrības darbības izbeigšanu, izmaiņām amatpersonu sastāvā un izslēgšanu no komercreģistra.

[15] 2024.gada 14.novembrī Reģistrā saņemts Pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības pamatkapitāla denominācijas no latiem uz euro un juridiskās adreses maiņas reģistrācijai (sk.[7]). Pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas prasībām un, pamatojoties uz iepriekš minētās normas trešo daļu, ir pamats ierakstīt komercreģistrā attiecīgās izmaiņas.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 2.punktu, 318.1 panta trešo daļu, Oficiālās elektroniskās adreses likuma 13.panta pirmo un otro daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un trešo daļu, 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2024.gada 14.augusta lēmumu Nr.6-12/69907;

2. Atcelt Reģistra valsts notāra 2024.gada 8.novembra lēmumu Nr.6-12/96846;

3. Anulēt ierakstu par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra;

4. Izdarīt ierakstu komercreģistrā:

5. “1. Izmaiņas amatpersonu sastāvā:

Iecelta:

Valde:

G.I., \personas kods\, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi;

2. Pamatkapitāla izmaiņas: Apmaksātais: no 1.00 LVL uz 1.00 EUR;

3. Juridiskā adrese mainīta no Rīga, Gaiļezera iela 2-99, LV–1079 uz Rīga, Miera iela 86-36, LV-1013”;

6. Pievienot 2024.gada 13.novembra dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.1 Sabiedrības reģistrācijas lietai;

7. Reģistrēt Sabiedrības statūtu grozījumus;

8. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2024.gada 14.augusta lēmuma Nr.6-12/69907;

9. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2024.gada 8.novembra lēmuma Nr.6-12/96846;

10. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;

11. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;

12. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai un Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāra p.i.                                                                                        S.Karelis


[1] https://info.ur.gov.lv/#/notices-to-creditors/71433

[2] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021.gada 1.jūnija sprieduma lietā Nr.A420318017, SKA-341/2021 [20] punkts.