2024. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/88
Par valsts notāra lēmumu negrozīšanu
Izskatot biedrības “Mednieku makšķernieku klubs PĒRKONS”, vienotais reģistrācijas Nr.40008217844 (turpmāk – Biedrība), biedra A.M. (turpmāk – Iesniedzējs) 2024.gada 10.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Pirmais iesniegums) un 2024.gada 23.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Otrais iesniegums),
konstatēju:
[1] 2024.gada 6.martā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemta Biedrības biedra K.B. 2024.gada 5.marta vēstule (turpmāk – Vēstule). Vēstulē norādīts, ka atsevišķi Biedrības biedri saziņā ar citām personām, kuri nav Biedrības biedri, iespējams, ir veikuši dokumentu viltošanu nolūkā prettiesiski panākt Biedrības valdes nomaiņu un statūtu grozījumus. Atbilstoši Biedrības 2013.gada 27.novembra statūtiem (turpmāk – Statūti) valdes iecelšanas un atsaukšanas pilnvaras, pilnvaras uzņemt jaunus biedrus un izslēgt biedrus ir pilnvarotas padomei. Padomes pilnvaru termiņš nav ierobežots. Padome sastāv no biedriem – dibinātājiem, kā arī citiem biedriem, kas tiek ievēlēti padomē par īpašiem nopelniem Biedrības labā. Padomes sastāvs kopš Biedrības dibināšanas nav mainījies. Vēstulei pievienots Biedrības biedru reģistrs.
Vēstulē norādīts, ka gadījumā, ja kāda persona iesniedz Reģistrā izmaiņu Biedrībā reģistrācijas pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, kur norādītais biedru saraksts neatbilst Vēstulē pievienotajam Biedrības biedru reģistram, tad ar tāda veida darbībām šī persona vai personas, visticamāk, pastrādā noziedzīgu nodarījumu, par kuru atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 275.pantā. Ja Reģistrā tiek konstatēta šādu dokumentu iesniegšana, tad saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta septīto daļu lūgta pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā un ziņot par iespējamo viltojuma faktu Valsts policijai.
[2] 2024.gada 8.martā Reģistrā saņemts 2024.gada 2.marta pieteikums (turpmāk – Pirmais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti izmaiņu Biedrības valdē, juridiskajā adresē un statūtos reģistrācijai, kā arī informācijas par Biedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai. Pirmajam pieteikumam tostarp pievienoti sekojoši dokumenti:
[2.1] Biedrības 2024.gada 2.marta kopsapulces protokols (turpmāk – Pirmais protokols) atbilstoši kuram Biedrības 2024.gada 2.marta kopsapulcē ir pieņemts lēmums grozīt Biedrības statūtus un valdē ievēlēt G.D., V.L. un N.U. Pirmajā protokolā norādīts, ka uz kopsapulci ieradušies 11 no 15 biedriem un lēmums par Biedrības statūtu grozījumiem pieņemts ar 11 balsīm “Par”. Atbilstoši Pirmajā protokolā norādītajai sapulces darba kārtībai lēmums par Biedrības statūtu grozījumiem tika pieņemts pirms lēmuma par izmaiņām Biedrības valdē;
[2.2] Biedrības statūti jaunā redakcijā (turpmāk – Statūti jaunā redakcijā), no kuriem izslēgti Statūtu 7.punkta noteikumi par Biedrības padomi.
[3] 2024.gada 15.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.10-10/24950 (turpmāk – Pirmais lēmums) atlikt Pieteikumā pieteikto izmaiņu Biedrībā reģistrāciju, pamatojoties uz sekojošiem trūkumiem:
[3.1] Pirmajā pieteikumā norādītā Biedrības juridiskā adrese nav atrodama Valsts adrešu reģistrā un tā neatbilst Pirmajā protokolā norādītajai adresei;
[3.2] papildināms Pirmajā pieteikumā norādītais pamatojums apliecinājumam, ka Biedrības patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams;
[3.3] iesniegtais Pirmais pieteikums nav parakstīts;
[3.4] precizējams Pirmais protokols, kā arī Statūti jaunā redakcijā, ietverot tajos visu Biedrību un nodibinājumu likuma 25.panta otrajā daļā noteikto informāciju.
[4] 2024.gada 21.martā Reģistrs, atbildot uz Vēstuli, nosūtīja atbildi Nr.2-5n/3474 (turpmāk – Atbilde). Atbildē norādīts, ka Reģistra kompetencē neietilpst biedrības lēmumu pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Ziņas par biedrības biedriem vai izmaiņas biedru sastāvā biedrību un nodibinājumu reģistrā netiek ierakstītas un biedru reģistru ved pati biedrība. Tāpat normatīvie akti neparedz biedrības biedru sapulces protokolā norādīt ziņas par biedrības biedriem vai Reģistra valsts notāram pienākumu veikt šādu ziņu atbilstības biedrības vestajam biedru reģistram pārbaudi, ja tādas iesniegtajos dokumentos tiktu norādītas. Tāpat Atbildē norādīts, ka Vēstulē norādītā informācija ir pārsūtīta tiesībaizsardzības iestādēm.
[5] 2024.gada 28.martā Reģistrā saņemts labots Pirmais ieteikums un tam pievienotie dokumenti (sk.[2]).
[6] 2024.gada 10.aprīlī Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā lūgts atcelt Pirmo lēmumu, un, izlemjot jautājumu pēc būtības, atteikt Pirmajā pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Minētais lūgums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem:
[6.1] saskaņā ar Statūtu 7.1. un 7.10.punktu Biedrības papildus pārvaldes lēmējinstitūcija ir padome. Attiecīgi Biedrības valdi ieceļ padome, nevis biedru kopsapulce;
[6.2] Pirmajā protokolā norādīto personu skaits nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Biedrības statūtu grozījumiem, kam saskaņā ar Statūtu 6.10 punktu ir nepieciešams 2/3 balsu vairākums. Arī šis trūkums nav novēršams, labojot iesniegto Pirmo protokolu;
[6.3] reģistrācijas lietā nav tāda Biedrības biedru reģistra vai cita dokumenta, pēc kā varētu secināt, ka Pirmajā protokolā minētās personas ir Biedrības biedri. Pēc Biedrības reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem Biedrībā sastāv tikai no tiem biedriem, kas to dibināja 2013.gada 27.novembrī;
[6.4] Vēstulē Reģistrs jau tika informēts par iespējamu Biedrības dokumentu viltošanu, kā arī faktu, ka atsevišķi Biedrības biedri ir noturējuši Biedrības biedru sapulci, tajā par Biedrības biedriem uzdodot Biedrībā neuzņemtas personas (sk.[1]). Ja protokolā ir norādīts, ka par kopsapulci paziņots un uz to uzaicināti visi Biedrības biedri, bet vienlaikus Reģistra rīcībā ir Biedrības biedra iesniegums, kurā viņš norāda, ka par minēto kopsapulci viņam nav ticis paziņots, tad tas ir nepārprotams pierādījums, ka Pirmais protokols ir viltots.
[7] 2024.gada 10.aprīlī Reģistrā saņemts 2024.gada 7.aprīļa pieteikums (turpmāk – Otrais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti izmaiņu Biedrības valdē un informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai. Otrajam pieteikumam tostarp pievienots 2024.gada 7.aprīļa padomes sēdes protokols (turpmāk – Otrais protokols). Otrajā protokolā norādīts, ka minētajā sēdē lemts par Biedrības valdes locekļu – G.D., V.L. un N.U., ievēlēšanu.
[8] 2024.gada 12.aprīlī Reģistra valsts notārs, izskatot laboto Pirmo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus (sk.[5]), pieņēma lēmumu Nr.10-10/24950/1 (turpmāk – Otrais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu Biedrībā reģistrāciju, pamatojoties uz argumentu, ka papildināmi Pirmajam pieteikumam pievienotie Statūti jaunā redakcijā.
[9] 2024.gada 17.aprīlī Reģistra valsts notārs, izskatot Otro pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, pieņēma lēmumu Nr.10-10/33550 (turpmāk – Trešais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu Biedrībā reģistrāciju, pamatojoties uz konstatētajiem trūkumiem Otrajā pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos.
[10] 2023.gada 24.aprīlī Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kurā lūgts atcelt Otro lēmumu, un, izlemjot jautājumu pēc būtības, atteikt Pirmajā pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Minētais lūgums pamatots ar argumentu, ka tās pašas personas, kas iesniedza Pirmo pieteikumu un tā labojumus, ir atsevišķi vērsušies Reģistrā ar Otro pieteikumu, kurā tiek apgalvots, ka padome 2024.gada 7.aprīlī esot lēmusi par jaunas Biedrības valdes iecelšanu. Tādējādi, ja, piemēram, pieteikuma iesniedzēji iesnieguši Statūtus jaunā redakcijā, kuros svītrots Statūtu 7.punkts par Biedrības padomi, bet vēlāk to pašu personu parakstītajā un iesniegtajā Otrajā protokolā ir norādīts, ka Biedrības valde tiek ievēlēta, pamatojoties uz tādām pilnvarām, ko padomei nosaka Statūti, ir acīmredzams, ka Pirmajam pieteikumam pievienotā Statūtu jaunā redakcija ir viltota.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pirmo un Otro pieteikumu un tiem pievienotos dokumentus, Pirmo, Otro un Trešo lēmumu, kā arī Pirmo un Otro iesniegumu,
secināju:
[11] Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta ceturto un sesto daļu, ja tiek konstatēti šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētie trūkumi un šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu ir jāpieņem lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu. Ja biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis vai no iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pieņemtie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Minētā panta daļas paredz, ka atšķirībā no situācijas Reģistra valsts notārs, izskatos iesniegtos dokumentus un konstatējot tajā trūkumus pieņem vienu no lēmumiem – atlikt vai atteikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Reģistra valsts notārs atliek pieteikto izmaiņu reģistrāciju, ja trūkumi ir novēršami un atbilstoši likumam nav jāpieņem lēmumus par atteikumu reģistrēt pieteiktās izmaiņas. Par novēršamiem trūkumiem uzskatāmi tādi, kurus var novērst papildinot vai labojot dokumentos ietverto informāciju.
Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī labojumus tajos (sk.[2] un [5]), ir konstatējis novēršamus trūkumus un atlicis pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Proti, Pirmajā pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos norādītā informācija ir papildināma un labojama (sk.[3.1] – [3.4] un [8]). Nav konstatējams neviens no likumā paredzētajiem gadījumiem, pamatojoties uz kuru Reģistra valsts notāram bija jāatsaka pieteikto izmaiņu reģistrācija. Attiecīgi Reģistra valsts notārs ar Pirmo un Otro lēmumu pamatoti atlika, nevis atteica pieteikto izmaiņu reģistrāciju, jo konstatētos trūkumus iespējams novērst, papildinot un labojot Pirmajā pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos ietverto informāciju.
[12] Pirmajā iesniegumā norādīts, ka saskaņā ar Statūtu 7.1. un 7.10.punktu Biedrības papildus pārvaldes lēmējinstitūcija ir padome. Biedrības valdi ieceļ padome, nevis biedru kopsapulce (sk.[6.1]). Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 35.panta otro daļu biedru sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē, ja statūtos nav noteikts citādi. Statūtu 6.11.punktā noteikts, ka biedru sapulcei nav tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. No minēta secināms, ka atbilstoši Statūtiem biedru kopsapulcē nevārēja pieņemt lēmumu par izmaiņām Biedrības valdē, jo šī kompetence ir ekskluzīvi nodota Biedrības padomei. Taču jāņem vērā, ka no Pirmajā protokolā ietvertās informācijas secināms, ka minētajā biedru kopsapulcē sākotnēji lemts grozīt Biedrības statūtus un tikai tad iecelt Biedrības valdi. Statūtu jaunajā redakcijā izslēgti Statūtu 7.punkta noteikumi par Biedrības padomi (sk.[3.2]). Biedrību un nodibinājumu likuma 39.panta otrajā daļā noteikts, ka statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja statūtos vai lēmumā nav noteikts citādi, bet attiecībā uz trešajām personām — tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas reģistrā. Attiecīgi Statūti jaunajā redakcijā stājās spēkā ar biedru kopsapulces lēmuma pieņemšanas brīdi un tā kā vispirms tika pieņemts lēmums par Biedrības statūtu grozījumiem, tostarp izslēdzot noteikumus par Biedrības padomi, biedru kopsapulce varēja lemt par izmaiņām biedrības valdē.
Pirmā iesnieguma [6.2] punktā norādīts, ka Pirmajā protokolā norādīto personu skaits nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Biedrības statūtu grozījumiem, kam saskaņā ar Statūtu 6.10 punktu ir nepieciešams 2/3 balsu vairākums. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 37.panta 4.1 daļas 6. un 9.punktu biedru sapulces protokolā tostarp norāda sapulcē klātesošo biedru (biedru pārstāvju) skaitu un balsošanas rezultātus, norādot balsu skaitu “par” vai “pret” par katru lēmumu. Pirmajā protokolā norādīts, ka uz kopsapulci ieradušies 11 no 15 biedriem un lēmums par Biedrības statūtu grozījumiem pieņemts ar 11 balsīm “Par” (sk.[2.1]). Sekojoši no Pirmajā protokolā ietvertās informācijas izriet, ka Biedrības 2024.gada 2.marta kopsapulcē lēmums par Biedrības statūtu grozījumiem tika pieņemts vienbalsīgi, t.i., ar nepieciešamo balsu vairākumu.
[13] Savukārt attiecībā uz Otrajā iesniegumā norādīto uz pretrunām Pirmajā un Otrajā pieteikumā (sk.[10]), paskaidrojams sekojošais. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka katrs sabiedrības vārdā iesniegtais pieteikums būtu uzlūkojams atsevišķi, nevis kā vienotu dokumentu kopa. Attiecīgi katra pieteikuma atbilstība likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas prasībām vērtējama atsevišķi. Proti, Reģistram nav jāpārbauda, vai secīgi iesniegti pieteikumi atbilst viens otram, bet jāpārbauda, vai katrs no tiem atbilst likuma prasībām un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Ņemot vērā iepriekš minēto norādāms, ka gadījumā, ja Reģistrā vienā un tajā pašā dienā saņemti vairāki atšķirīgi sabiedrības pieteikumi izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā, tad Reģistra valsts notāram lēmumu pieņemšanas secībā tie jāizskata atsevišķi. Gadījumā, ja no Reģistrā iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams izsecināt loģisku lēmumu pieņemšanas secību, tad Reģistra valsts notārs pieteikumus izskata secīgi pēc to iesniegšanas secības Reģistrā. Līdz ar to Reģistra valsts notāram jāpārbauda katra sabiedrības iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām[1]. Ņemot vērā minētās atziņas norādāms, ka Reģistra valsts notāram, izskatot Pirmo un Otro pieteikumu un tiem pievienotos dokumentus, bija jāpārbauda katra no tā atbilstība likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta pirmās daļas prasībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Pirmo un Otro lēmumu, pamatojoties uz Pirmā iesnieguma [6.1] – [6.2] un Otrā iesnieguma [10] punktā minētajiem argumentiem.
[14] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst biedrības vai nodibinājuma lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[2], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[3], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā[4].
Ņemot vērā iepriekš minēto kā jau tika norādīts Atbildē Reģistra kompetencē neietilpst biedrības lēmumu pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude un ziņas par biedrības biedriem vai izmaiņas biedru sastāvā biedrību un nodibinājumu reģistrā netiek ierakstītas un biedru reģistru ved pati biedrība (sk.[4]). Attiecīgi Reģistrs nav tiesīgs vērtēt Pirmā iesnieguma [6.3] minēto argumentu.
[15] Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta septīto daļu, ja Reģistram tiek iesniegti nepārprotami pierādījumi, kas apliecina paraksta viltošanas faktu, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu komercreģistrā. Minētās normas mērķis ir panākt, lai, saņemot nepārprotamus pierādījumus par paraksta viltošanu, Reģistrs atzītu par juridiski nesaistošiem dokumentus, uz kuriem ir viltoti paraksti, ja šiem parakstiem būtu bijusi juridiska nozīme to īstuma gadījumā. Vienlaikus Reģistra valsts notārs nav tiesīgs pats vērtēt, vai attiecīgais dokuments ir ticis viltots. Taču Reģistra valsts notāram ir jāpārliecinās, vai iesniegtais dokuments, kas satur apgalvojumu par dokumenta viltošanas faktu, var tikt uzskatīts par nepārprotamu pierādījumu likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta septītās daļas izpratnē. Likumdevējs nav konkretizējis jēdziena “nepārprotami pierādījumi” saturu. Kā atzinuši tiesību eksperti[5], ar jēdzienu “nepārprotami pierādījumi” jāsaprot jebkādi pierādījumi, kuri nerada šaubas par viltošanas faktu. Tāpat Augstākā tiesa norādījusi[6], ka “nepārprotams pierādījums” minētās normas izpratnē ir tāds pierādījums, kas neatstāj dažādas interpretācijas iespējas, proti, kuru nevar pārprast, kura saturs ir viennozīmīgs. Arī juridiskajā literatūrā[7] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Norādāms arī, ka kvalificēta speciālista – valsts atzīta eksperta kategorisks atzinums par paraksta viltošanu nerada šaubas par paraksta viltošanas faktu.
Konkrētajā gadījumā Pirmā iesnieguma [6.4] punktā minētie argumenti nav uzskatāmi par tādiem, kas nepārprotami pierāda faktu, ka Reģistrā iesniegtie dokumenti ir viltoti. Ja Iesniedzējs uzskata, ka Reģistrā iesniegtie dokumenti ir viltoti, Iesniedzējs var vērsties tiesībaizsardzības iestādēs. Tāpat norādāms, ka Reģistrs Vēstulē ietverto informāciju ir pārsūtījis tiesībaizsardzības iestādēm (sk.[4]).
[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta pirmo daļu, Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā;
2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
3) biedrību un nodibinājumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu (izņemot gadījumu, kad saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu jāpieņem lēmums par atteikumu izdarīt ierakstu). Lēmumā par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu Reģistra valsts notārs norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Ievērojot šī lēmuma [11] punktā secināto, Pirmais un Otrais lēmums ir pieņemts pamatoti un Reģistra valsts notāram, konstatējot, ka iesniegtie dokumenti neatbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta pirmās daļas prasībām, bet konstatētie trūkumi ir novēršami, bija jāpieņem lēmums par Biedrības pieteikto izmaiņu reģistrācijas atlikšanu. Attiecīgi Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Pirmo un Otro lēmumu un atteikt Pirmajā pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrāciju.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta pirmo, otro un ceturto daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,
nolēmu:
1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 15.marta lēmumu Nr.10 10/24950;
2. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.10 10/24950/1;
3. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāra p.i. S.Karelis
[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.SKA-67/2017 [28] paragrāfs. Pieejams: at.gov.lv/downloadlawfile/5150
[2] Par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2010-71-01 (14.3. punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565).
[3] Augstākās tiesas 2004. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005. gada 15. februāra spriedums lietā Nr. SKA-27; 2007. gada 19. februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedums Nr.SKA-30/2008; 2010. gada 18. marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010.
[4] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136 un 336.-339. lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr. 20. (615).
[5] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 31.-36.lpp.; skatīt arī: Paegle A. Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci. Jurista Vārds. 18.09.2012. Nr.38 (737).
[6] Augstākās tiesas 2011.gada 13.maija spriedums lietā Nr.SKA-210/2011.
[7] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136 un 336.-339. lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr. 20. (615).