Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “LOMONOSOVA 7”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003495702 (turpmāk – Sabiedrība), bijušās valdes priekšsēdētājas N. G. un bijušā valdes locekļa S. Š. (turpmāk – Iesniedzēji) 2025.gada 14.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2025.gada 2.aprīlī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2025.gada 2.aprīļa pieteikums izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā (turpmāk – Pieteikums). Pieteikumā norādīts, ka Iesniedzēji ir atstājuši valdes locekļu amatus, savukārt A. S., I. B., R. M., R. P. un I. V. sākuši pildīt valdes locekļa amatu. Pieteikumam cita starpā pievienots Sabiedrības 2025.gada 15.marta biedu kopsapulces protokola Nr.01/25 izraksts, no kura izriet, ka Sabiedrības biedri lēmuši par Pieteikumā norādīto valdes locekļu iecelšanu.

[2] 2025.gada 7.aprīlī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-5/27741/1 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums), izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par Iesniedzēju atbrīvošanu no valdes locekļu amata un A. S., I. B., R. M., R. P. un I. V. iecelšanu valdes locekļu amatā.

[3] 2025.gada 15.aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā Iesniedzēji lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu. Iesniegumā norādīts, ka Reģistra valsts notārs Apstrīdēto lēmumu pieņēmis, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, tomēr Reģistra valsts notāram nebija iespējas pārliecināties par to, vai informācija, kura norādīta Pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos ir patiesa un vai Pieteikumā norādītajām personām ir tiesības ieņemt Sabiedrības valdes locekļu amatus. Kooperatīvo sabiedrību likuma 14.pantā noteikts, ka biedrs ir persona, kas ierakstīta biedru reģistrā. Par sabiedrības biedru var būt persona, kas izmanto sabiedrības pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem. Savukārt atbilstoši Sabiedrības 2019.gada 14.martā apstiprināto statūtu (turpmāk – Statūti) 3.1.1.apakšpunktam par Sabiedrības biedru var kļūt pilngadīga, rīcībspējīga fiziskā persona vai juridiskā persona, kura ir ieguvusi savā īpašumā dzīvokli/nedzīvojamās telpas daudzdzīvokļu mājā, ko pārvalda un apsaimnieko Sabiedrība. Tāpat Iesniegumā norādīts, ka atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 37.panta otrajai daļai un Statūtu 4.1.apakšpunktam Sabiedrības biedriem nav balsstiesību biedru kopsapulcē, ja tie nav laicīgi seguši nepieciešamos izdevumus, kuri saistīti ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas uzturēšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Iesniegumā norādīts, ka visiem ieceltajiem Sabiedrības valdes locekļiem ir konstatējami šķēršļi ieņemt Sabiedrības valdes locekļa amatu, proti, daļa no ieceltajām personām nav Sabiedrības biedri, citas ir Sabiedrības biedri, bet neatbilst kritērijiem, lai turpinātu būt par Sabiedrības biedru, kā arī vairāki ievēlētie valdes locekļi vai ar tiem saistītās personas nav nokārtojušas saistības pret Sabiedrību.

Izskatot Sabiedrības lietā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu,

secināju:

[4] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa^[1], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi^[2], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistra kompetencē nav pārbaudīt vai Sabiedrības biedru kopsapulcē balsojuši, tai skaitā par valdes locekļu iecelšanu, tikai tie biedri, kuriem saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu un Sabiedrības Statūtiem balsstiesības nav ierobežotas. Minētais ir Sabiedrības biedru kopsapulces vadītāja un valdes kompetencē pārliecināties, ka Sabiedrības biedru kopsapulcē par lēmumiem balso tikai tie biedri, kuriem ir balsstiesības. Tāpat norādāms, ka nedz Kooperatīvo sabiedrību likums, nedz Sabiedrības Statūti neparedz, ka par Sabiedrības valdes locekli var kļūt tikai tās biedrs. Vienlaikus norādāms, ka pat tad, ja Sabiedrība Statūtos būtu paredzējusi, ka par Sabiedrības valdes locekli var ievēlēt tikai Sabiedrības biedru, atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 16.panta pirmajai daļai sabiedrības valde ved biedru reģistru, kurš nav iesniedzams Reģistrā. Attiecīgi Sabiedrības biedriem pašiem būtu jārūpējas, lai biedru kopsapulcē tiktu ievēlēti tikai tādi valdes locekļi, kuri atbilst Sabiedrības Statūtos noteiktajiem kritērijiem.

Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Reģistra starpniecības. Iesniedzēji var vērsties tiesā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ja uzskata, ka iesniegtie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

[5] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs pārbauda, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā;

2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

3) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, Reģistra valsts notārs konstatē, ka ir ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, Reģistra valsts notārs saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta trešās daļas 1.punktu pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai).

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība ir iesniegusi visus dokumentus, kas pamato Pieteikumā norādītās izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā. Sabiedrības iesniegtie dokumenti pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām, arī citi tiesiski šķēršļi reģistrācijai nepastāv, tāpēc Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 16.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo, otro daļu un trešās daļas 1.punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2025.gada 7.aprīļa lēmumu Nr.6-5/27741/1;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējiem.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                               L.Letiņa

[1] Par Kredītiestāžu likuma 59.⁵ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-71-01 (14.3. punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565).

^[2] Augstākās tiesas 2004. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005. gada 15. februāra spriedums lietā Nr. SKA-27; 2007. gada 19. februāra spriedums lietā Nr. SKA-5/2007; 2008. gada 14. februāra spriedums Nr. SKA 30/2008; 2010. gada 18. marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010.