Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot SIA "SMW Engineering", vienotais reģistrācijas Nr.40203362898 (turpmāk – Sabiedrība),  2025.gada 28.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2024.gada 6.augustā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) valsts notārs, pamatojoties uz saņemtajiem aktuālajiem Sodu reģistra datiem, pieņēma lēmumu Nr.6-12/62325. Ar minēto lēmumu komercreģistrā reģistrēta Sabiedrības valdes locekļa M. L. atbrīvošana no Sabiedrības valdes locekļa amata.

M.L. minētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija vienīgais Sabiedrības valdes loceklis. Attiecīgi kopš 2024.gada 6.augusta Sabiedrībai nav valdes.

[2] 2024.gada 12.novembrī Reģistrs uz Sabiedrības juridisko adresi nosūtīja vienkāršā sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/12817 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja triju mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu.

[3] 2025.gada 24.februārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/17479 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2025.gada 24.februārim Reģistrā nav saņemts Sabiedrības pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

2025.gada 25.februārī Apstrīdētais lēmums ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts uz Sabiedrības juridisko adresi. 2025.gada 1.aprīlī Apstrīdētais lēmums atpakaļsūtīts Reģistram. Sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā neapstrīdēja Apstrīdēto lēmumu.

[4] 2025.gada 8.aprīlī komercreģistrā tika ierakstītas ziņas par Sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz Apstrīdēto lēmumu.

2025.gada 8.aprīlī Reģistra tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums[1] (publikācijas Nr.104380) par Sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Reģistrā pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

[5] 2025.gada 28.aprīlī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 28.aprīļa pieteikums un tam pievienotie dokumenti par izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā.

[6] 2025.gada 29.aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz argumentu, ka Sabiedrībai iecelts jauns valdes loceklis.

[7] 2025.gada 19.maijā Reģistrā saņemts precizēts Sabiedrības 2025.gada 19.maija pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu, Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī Iesniegumu,

secināju:

[8] Saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrs konstatē, ka sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs atbilstoši Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktam pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrs konstatēja, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību. Līdz ar to Reģistram bija tiesisks pamats nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu (sk.[2]).

Nosūtot Brīdinājumu (sk.[2]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību uz to, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, kā arī ir devis iespēju novērst minēto trūkumu. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Apstrīdētais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[3]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti.

Tā kā Apstrīdētais lēmums Komerclikuma 314.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā netika apstrīdēts (sk.[3]), tad tas stājās spēkā, un 2025.gada 8.aprīlī komercreģistrā tika izdarīts ieraksts par Sabiedrības darbības izbeigšanu (sk.[4]).

[9] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tās valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ nav ievēlējusi jaunu valdi. Minētās normas primārais mērķis ir likvidēt un no komercreģistra izslēgt tās sabiedrības, kuras vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību. Līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu (sk.[3]), kas Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību. Tomēr Sabiedrība, iesniedzot Reģistrā Iesniegumu un Pieteikumu (sk.[6] un [7]), ir izrādījusi aktīvu iniciatīvu novērst konstatēto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību. Tādējādi no komercdarbības viedokļa Sabiedrība nebūtu uzskatāma par neaktīvu jeb “pastkastītes” sabiedrību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Reģistrā ir iesniegts Pieteikums (sk.[7]), secināms, ka, Reģistram atstājot spēkā Apstrīdēto lēmumu, Sabiedrība, kura ir veikusi aktīvas darbības, lai novērstu Brīdinājumā norādīto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību, tiktu pakļauta piespiedu likvidācijai. Šāda rīcība no Reģistra puses nebūtu samērīga un atbilstoša labas pārvaldības principam, jo labums, ko iegūtu sabiedrība, liedzot Sabiedrībai veikt saimniecisko darbību, nebūtu lielāks par Sabiedrības dalībnieka tiesību un likumisko interešu aizskārumu. Tādējādi, Reģistra ieskatā, ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [8] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu, jo Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai pieņemtu obligāto administratīvo aktu par Sabiedrības darbības izbeigšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka Reģistrā ir saņemts Pieteikums (sk.[7]), Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu, ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu un anulēt ierakstu komercreģistrā par Sabiedrības darbības izbeigšanu.

[11] 2025.gada 19.maijā Reģistrā saņemts Pieteikums un tam pievienotie dokumenti (sk.[7]). Minētie dokumenti atbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas prasībām un, pamatojoties uz iepriekš minētās normas trešo daļu, ir pamats reģistrēt Pieteikumā norādītās izmaiņas.

[12] Papildus Reģistrs norāda turpmāk minēto. Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to likumdevējs ir uzlicis par pienākumu Sabiedrībai saņemt korespondenci tās juridiskajā adresē. Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo daļu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Līdz ar to valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam jārūpējas arī par to, lai Sabiedrība saņemtu tai sūtīto korespondenci.

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam. Tādējādi Sabiedrībai ir pienākums aktivizēt e-adresi. Pēc e-adreses aktivizēšanas Sabiedrība visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk saņēma pa pastu, saņems e-adresē. Tomēr Sabiedrībai joprojām būs pienākums nodrošināt korespondences saņemšanu no privātpersonām tās juridiskajā adresē.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un trešo daļu, 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2025.gada 24.februāra lēmumu Nr.6-12/17479;

2. Izdarīt ierakstu komercreģistrā:

“1. Izmaiņas amatpersonu sastāvā:

Iecelta:

Valde:

I. S., personas kods: /personas kods/, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi.”;

3. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2025.gada 24.februāra lēmuma Nr.6-12/17479;

4. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;

5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 2., 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;

6. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              L.Letiņa

[1] https://info.ur.gov.lv/#/notices-to-creditors/104380