Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot akciju sabiedrības “Latzemes aktīvi”, vienotais reģistrācijas Nr.40003347400 (turpmāk – Sabiedrība), pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta N. Š. (turpmāk – Iesniedzējs) 2025.gada 28.aprīļa iesniegumu Nr.528553 (turpmāk – Otrais iesniegums),

konstatēju:

[1] 2022.gada 15.septembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk –  Reģistrs) saņemts zvērināta tiesu izpildītāja J. T. (turpmāk – Tiesu izpildītājs) 2022.gada 15.septembra pieprasījums Nr.10661/046/2022-NOS (turpmāk – Pieprasījums) piemērot Sabiedrībai nodrošinājuma līdzekli – reģistrēt kapitāla daļām atsavināšanas aizliegumu un aizliegumu reģistrēt komercķīlas, kā arī visa veida pārreģistrācijas darbībām (turpmāk – Nodrošinājuma līdzeklis), pamatojoties uz Civilprocesa likuma 551.pantu, 555.panta septītās daļas 3.punktu un 574.pantu.

[2] 2022.gada 20.septembrī Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz Tiesu izpildītāja Pieprasījumu, attiecībā uz Sabiedrību reģistrēja Nodrošinājuma līdzekli – aizliegumu visa veida pārreģistrācijas darbībām un aizliegums reģistrēt komercķīlas (turpmāk – Pirmais lēmums).

[3] 2025.gada 25.martā Reģistrā saņemts Sabiedrības pilnvarotā pārstāvja – Iesniedzēja, 2025.gada 25.marta iesniegums Nr.526539 (turpmāk – Pirmais iesniegums), kurā lūgts dzēst Sabiedrības reģistrācijas lietā esošo Nodrošinājuma līdzekli. Pirmajā iesniegumā norādīts, ka lai arī Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā paredzēts, ka zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā, tomēr tie nevar iziet ārpus piespiedu izpildes līdzekļos noteiktajām robežām. Secināms, ka Reģistrs ir nekritiski izpildījis Tiesu izpildītāja rīkojumu, kas acīmredzami pārsniedz viņa kompetenci.

[4] 2025.gada 26.martā Reģistrā saņemts Tiesu izpildītāja iesniegums Nr.07235/046/2025-NOS (turpmāk – Pirmais precizējums), kurā norādīts, ka tiek precizēts Nodrošinājuma līdzeklis, ļaujot Sabiedrībai reģistrēt juridiskās adreses maiņu, izmaiņas īpašnieku sastāvā, padomes un/vai valdes locekļu iecelšanu (atcelšanu).

[5] 2025.gada 27.martā Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz Tiesu izpildītāja Pirmo precizējumu, reģistrēja Sabiedrības Nodrošinājuma līdzekļa precizējumus, norādot, ka Sabiedrībai ir tiesības reģistrēt juridiskās adreses maiņu, reģistrēt izmaiņas īpašnieku sastāvā, reģistrēt padomes un/vai valdes locekļu iecelšanu (atcelšanu) (turpmāk – Otrais lēmums).

[6] 2025.gada 28.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.2-7/28142 (turpmāk – Trešais lēmums) atsakot reģistrēt Nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu. Trešajā lēmumā cita starpā norādīts, ka likumdevējs Reģistram nav deleģējis tiesības uzraudzīt kompetentu iestāžu darbības un izvērtēt to pieņemto lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pamatotību, samērīgumu vai atbilstību. Reģistrs nav tiesīgs patvaļīgi izvērtēt, vai nodrošinājuma līdzekļa piemērotājs ir pareizi veicis tiesību normu interpretāciju, kā arī nav tiesīgs izvērtēt, vai ir piemērots pareizais un faktiskajai situācijai atbilstošākais nodrošinājuma līdzeklis.

[7] 2025.gada 17.aprīlī Reģistrā saņemts Tiesu izpildītāja iesniegums Nr.08745/046/2025-NOS (turpmāk – Otrais precizējums), kurā norādīts, ka tiek precizēts Sabiedrībai reģistrētais Nodrošinājuma līdzeklis, ļaujot Sabiedrībai veikt statūtu grozījumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punkta prasības.

[8] 2025.gada 23.aprīlī Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz Tiesu izpildītāja Otro precizējumu, reģistrēja Sabiedrības Nodrošinājuma līdzekļa precizējumus, norādot, ka Sabiedrībai ir tiesības veikt statūtu grozījumus, kas ir nepieciešami, lai izpildītu Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punkta prasības (turpmāk – Ceturtais lēmums).

[9] 2025.gada 29.aprīlī Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kurā lūgts atcelt Trešo lēmumu. Otrajā iesniegumā norādīts, ka Civilprocesa likuma 557.pantā noteikti piespiedu izpildes līdzekļi, ko zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs piemērot izpildot nolēmumu. Tāpat norādīts, ka lai arī Civilprocesa likuma 555.panta pirmajā daļā paredzēts, ka zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā, tomēr tie nevar iziet ārpus piespiedu izpildes līdzekļos noteiktajām robežām. Secināms, ka Reģistrs ir nekritiski izpildījis Tiesu izpildītāja rīkojumu, kas acīmredzami pārsniedz viņa kompetenci. Papildus tam Otrajā iesniegumā norādīts, ka Sabiedrība nepiekrīt Trešajā lēmumā norādītajai argumentācijai par Reģistra kompetenci, reģistrējot nodrošinājuma līdzekli, jo pretējā gadījumā Reģistram būtu jāreģistrē jebkurš pat likumam pretējs rīkojums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu. Secīgi, Sabiedrības ieskatā, Civilprocesa likums ir noteicis nodrošinājuma veidus un piemērošanas kārtību. Līdz ar to, ja tie neatbilst likumā noteiktajam, to reģistrēšana ir atsakāma, vai, ja tie ir reģistrēti – dzēšami. Reģistra valsts notāram ir jāpārbauda un jāvērtē vai ieraksti, kas tiek veikti reģistros, atbilst likuma normām un nav tām pretēji.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieprasījumu, Pirmo un Otro precizējumu, Pirmo, Otro, Trešo un Ceturto lēmumu, kā arī Pirmo un Otro iesniegumu,

secināju:

[10] Civilprocesa likuma 551.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. No minētā izriet, ka tiesu izpildītājs ir tiesīgs piemērot nodrošinājuma līdzekli ne tikai uz tiesas lēmuma pamata, bet arī citos gadījumos, veicot savus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Savukārt Civilprocesa likuma 555.panta septītās daļas 3.punktā ir noteikts, ka tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var iesniegt nostiprinājuma lūgumu rajona (pilsētas) tiesai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs ir uzskatāms par neatkarīgu nodrošinājuma līdzekļa piemērotāju un ir tiesīgs piemērot nodrošinājuma līdzekli arī uz savas iniciatīvas pamata. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktu, lai nodrošinātu savu funkciju izpildi, Reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrē kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis. Likumdevējs Reģistram nav deleģējis tiesības uzraudzīt kompetentu iestāžu darbības un izvērtēt to pieņemto lēmumu pamatotību, samērīgumu vai atbilstību. Tā vietā komercreģistra iestādei ir pienākums ierakstīt jebkuru procesa virzītāja lēmumu tādā redakcijā, kādā ir izteikta lēmuma rezolutīvā daļa, neatkarīgi no tā satura un pieteiktā ierobežojuma veida.^[1] Reģistrs nav tiesīgs patvaļīgi izvērtēt, vai nodrošinājuma līdzekļa piemērotājs ir pareizi veicis tiesību normu interpretāciju, kā arī nav tiesīgs izvērtēt, vai ir piemērots pareizais un faktiskajai situācijai atbilstošākais nodrošinājuma līdzeklis. Kā norādījis Senāts[2], reģistrējot kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumus un rīkojumus, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis, Reģistrs funkcionāli izpilda šo lēmumu (rīkojumu). Turklāt Tiesu izpildītāju likuma 40.panta pirmā daļa uzliek pienākumu obligāti izpildīt tiesu izpildītāja rīkojumu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem Reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Ievērojot minēto, Reģistrs nav tiesīgs vērtēt tiesu izpildītāja piemērotā nodrošinājuma līdzekļa tiesiskumu un saturu, ciktāl izvērtējams, vai piemērotais nodrošinājuma līdzeklis ir reģistrējams Reģistra vestajos reģistros.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Pieprasījums, ar kuru nolemts piemērot Sabiedrībai Nodrošinājuma līdzekli (sk. [1]). Ievērojot iepriekš minēto, Reģistra valsts notāram bija pienākums reģistrēt attiecīgo Nodrošinājuma līdzekli. Līdz ar to secināms, ka Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Pirmo lēmumu.

[11] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.⁴ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Reģistra amatpersona izdara ierakstus Reģistra vestajos reģistros, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, tiesas nolēmumu vai valsts pārvaldes iestādes lēmumu. Tikai atsevišķos, konkrēti likumā noteiktos gadījumos, Reģistrs var aktualizēt noteiktas ziņas, nepieņemot atsevišķu lēmumu, uz savas iniciatīvas pamata. Tomēr Reģistra tiesības aktualizēt noteiktas ziņas neattiecas uz kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmumu un rīkojumu reģistrēšanu, ar kuriem piemērots nodrošinājuma līdzeklis. Līdz ar to Reģistrs pēc saviem ieskatiem nav tiesīgs atcelt nodrošinājuma līdzekli līdz brīdim, kad Reģistrā tiks saņemts kompetentu iestāžu vai amatpersonu lēmums vai rīkojums par piemērotā nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu. Tādējādi, lai Reģistrs varētu veikt ierakstu komercreģistrā par Nodrošinājuma līdzekļa atcelšanu, Reģistram jāsaņem no Tiesu izpildītāja attiecīgs rīkojums. Tas vien, ka Sabiedrības ieskatā Tiesu izpildītājs ir nepamatoti un prettiesiski piemērojis Nodrošinājuma līdzekli, nav pamats, lai uz Sabiedrības viedokļa pamata Reģistrs atceltu Tiesu izpildītāja piemēroto Nodrošinājuma līdzekli. Kā norādījis Senāts[3], tad administratīvā procesa kārtībā nav pārbaudāms Reģistra lēmums par nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu, neatkarīgi no tā, vai nodrošinājuma līdzeklis ir piemērots ar tiesu izpildītāja rīkojumu vai tiesas nolēmumu. Minētā jautājuma izskatīšana ir vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē.

Ņemot vērā iepriekš minēto Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Trešo lēmumu, ar kuru atteica uz Sabiedrības Pirmā iesnieguma pamata atcelt Nodrošinājuma līdzekli. Ja Sabiedrības ieskatā Tiesu izpildītāja piemērotais Nodrošinājuma līdzeklis ar tā precizējumiem ir piemērots nepamatoti, Sabiedrība ir tiesīga vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, lai tā izvērtētu Tiesu izpildītāja Nodrošinājuma līdzekļa piemērošanas pamatotību un attiecīgi Reģistra veikto Nodrošinājuma līdzekļa reģistrācijas tiesiskumu.

[12] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajai daļai un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantam Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Pirmo lēmumu – reģistrēt Nodrošinājuma līdzekli attiecībā uz Sabiedrību, kā arī Trešo lēmumu, ar kuru atteica dzēst komercreģistrā reģistrēto Nodrošinājuma līdzekli. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu Trešais lēmums ir tiesisks, un Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata to atcelt.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 551.panta pirmo daļu, 555.panta septītās daļas 3.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 3.punktu, 4.⁴ panta pirmo daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu un 84.pantu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2025.gada 28.marta lēmumu Nr. 2-7/28142;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                             L.Letiņa

[1] Aužele I. Uzņēmumu reģistrā reģistrējamie nodrošinājuma līdzekļi, praksē sastopamās problēmas un iespējamie risinājumi. Grām.: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 441.-442.lpp.

[2] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 4.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-575/2016 (A420516012).

[3] Augstākās tiesas 2016.gada 4.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-575/2016 (A420516012); Augstākās tiesas 2017.gada 7.septembra lēmums lietā Nr.SKA-1385/2017; Augstākās tiesas 2014.gada 24.februāra lēmums lietā Nr.SKA-145/2014.