2025. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/241
Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu
Izskatot AS Amber Capital Holding, vienotais reģistrācijas Nr.40203132444 (turpmāk – Sabiedrība), akcionāru A. B. un K. E. (turpmāk – Iesniedzēji) 2025.gada 28.jūlija iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),
konstatēju:
[1] 2024.gada 8.oktobrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs) Sabiedrībai uz tās juridisko adresi vienkāršā pasta sūtījumā nosūtīja brīdinājumu Nr.22-4/11359 (turpmāk – Brīdinājums), kurā norādīts, ka Sabiedrība līdz 2024.gada 30.septembrim nav izpildījusi Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktā noteiktās prasības. Attiecīgi Sabiedrība tika aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas novērst brīdinājumā norādīto trūkumu – iesniegt pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktā noteikto prasību izpildei.
[2] 2025.gada 14.februārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/14860 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) izbeigt Sabiedrības darbību un reģistrēt komercreģistrā ziņas par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2025.gada 14.februārim Sabiedrība joprojām nav iesniegusi Reģistrā pieteikumu Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktā noteikto prasību izpildei. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts. 2025.gada 17.februārī Apstrīdētais lēmums nosūtīts ierakstītā sūtījumā uz Sabiedrības juridisko adresi. 2025.gada 24.martā saņemts pasta paziņojums, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks.
[3] 2025.gada 3.jūlijā, pamatojoties uz Apstrīdēto lēmumu, komercreģistrā tika ierakstītas ziņas par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā.
2025.gada 3.jūlijā Reģistra tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums[1] (publikācijas Nr.117512) par Sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Reģistrā pieteikumu par likvidatora iecelšanu.
[4] 2025.gada 28.jūlijā Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz argumentu, ka Sabiedrība centās izpildīt likuma prasības, 2025.gada 22.februārī iesniedzot Reģistram pieteikumu un tam pievienotos dokumentus par akcionāru reģistra nodalījuma pievienošanu reģistrācijas lietai, tomēr minēto izmaiņu reģistrācija tika atlikta. Iesniegumā norādīts, ka akcionāru ilgstošie mēģinājumi atrast nepieciešamo personu skaitu, lai ieceltu valdi un padomi, bija nesekmīgi, jo Sabiedrības konkrētajos finansiālajos un tiesiskajos apstākļos nebija iespējams atrast personas, kas bez atlīdzības ir gatavas uzņemties attiecīgos amata pienākumus. Līdz ar to nebija iespējams novērst Reģistra valsts notāra konstatētos trūkumus. Iesniegumā arī norādīts, ka šobrīd Sabiedrība un tās akcionāri ir nonākuši pie secinājuma, ka attiecīgajos apstākļos vienīgais veids, kā Sabiedrībai turpināt darbību, ir tās pārveidošana no akciju sabiedrības par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Ievērojot minēto, Iesniegumam pievienoti dokumenti par Sabiedrības pārveidošanu uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Papildus Iesniegumā norādīts, ka gadījumā, ja lūgums tiks apmierināts, tiks veikta valsts nodevas samaksa atbilstoši likumā noteiktajam apmēram. Iesniegumā arī lūgts Reģistram sniegt norādes, ja iesniegtajos dokumentos ir konstatēti kādi trūkumi, vai arī nepieciešami papildu dokumenti Sabiedrības darbības atjaunošanai, kā arī dot laiku norāžu izpildei.
[5] 2025.gada 28.jūlijā Reģistrā saņemts arī Sabiedrības 2025.gada 28.jūlija pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par pārveidošanu un 2025.gada 28.jūlija pieteikums kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā un tiem pievienotie dokumenti.
[6] 2025.gada 26.augustā Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/191 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 2025.gada 31.oktobrim, vienlaikus nosakot Sabiedrībai termiņu konstatēto trūkumu novēršanai līdz 2025.gada 17.oktobrim.
[7] 2025.gada 20.oktobrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 17.oktobra pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu valdē, padomē un akcionāru reģistrā reģistrācijai (turpmāk – Pieteikums). Pieteikumam cita starpā pievienots Sabiedrības 2025.gada 17.oktobra akcionāru reģistra nodalījums Nr.1 (turpmāk – Akcionāru reģistra nodalījums), kurā norādīts, ka Sabiedrības vienīgais akcionārs ir A. B., akciju kategorija ir A klase, akciju skaits ir 33250 un balsis ir 33250, savukārt parakstu zonā norādīts, ka Sabiedrības akcionāri ir A. B. un K. E. Pieteikumam pievienots arī akcionāra 2025.gada 26.jūlija lēmums Nr.2/2025 (turpmāk – Akcionāra lēmums), kurā norādīts, ka lēmumu par jaunas padomes iecelšanu pieņem Sabiedrības vienīgais akcionārs, ņemot vērā, ka visiem iepriekš ieceltajiem padomes locekļiem ir beidzies pilnvaru termiņš. Papildus Pieteikumam pievienots arī 2025.gada 17.oktobra padomes locekļu saraksts un 2025.gada 17.oktobra valdes locekļu saraksts, kurus parakstījuši Sabiedrības jaunieceltie padomes locekļi un Sabiedrības akcionārs. Pieteikumā norādīts, ka Sabiedrības valdē ievēlēti E. J. un M. J.-B., un 14.7 punktā ietverts apliecinājums, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju nav mainījusies.
[8] Izskatot Pieteikumu, Reģistra galvenais valsts notārs konstatēja, ka Pieteikums atbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļā noteiktajiem gadījumiem. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.1 panta pirmās daļas 1.punktu, šādā gadījumā Reģistrs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā pirmsreģistrācijas pārbaudei. Minētās funkcijas veikšanas nolūkā 2025.gada 20.oktobrī Reģistra galvenais valsts notārs nosūtīja VID vēstuli Nr.2-5n/10993 par atzinuma par nodokļu riskiem sniegšanu.
[9] 2025.gada 22.oktobrī Reģistrā saņemts VID 2025.gada 21.oktobra atzinums par nodokļu riskiem Nr.P003-35/8.13.6/66239 (turpmāk – Atzinums), kurā norādīts, ka Sabiedrībai kā tiesību subjektam ir konstatēti nodokļu riski. Atzinumā cita starpā norādīts, ka Pieteikumā norādītā persona E. J. ir pārstāvēttiesīgā amatpersona četros reģistrētos tiesību subjektos, no kuriem vairākos nav nodrošināta nodokļu laicīga samaksa valsts budžetā un pārskatu iesniegšana. Tādējādi, tā kā Pieteikumā norādītā persona nepildīja iepriekš un nepilda uz Atzinuma sagatavošanas brīdi savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks, iespējams, E. J. nespēs sekmīgi pārstāvēt arī Sabiedrību.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu, Iesniegumu, Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī Atzinumu,
secināju:
[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, iestāde ir pakļauta likumam un tiesībām, un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.4 panta pirmajā daļā noteikts, ka Reģistra amatpersona izdara ierakstus Reģistra vestajos reģistros, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, tiesas nolēmumu vai valsts pārvaldes iestādes lēmumu.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2.punktu Reģistrs nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja pieteikumā norādītais valdes loceklis ir valdes loceklis vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Savukārt saskaņā ar minētā panta sesto daļu kārtību, kādā notiek apmaiņa ar informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Reģistra vestajos reģistros un personām, kuras pieteikumu ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Reģistra vestajos reģistros parakstījušas uz līgumiska pilnvarojuma pamata, tai skaitā precīzus kritērijus šā panta pirmajā daļā noteikto gadījumu identificēšanai, sniedzamās informācijas apjomu un regularitāti nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp VID un Reģistru.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistra galvenajam valsts notāram, pārbaudot pieteikumu, cita starpā ir jāpārliecinās, vai pieteikumā norādītais valdes loceklis ir valdes loceklis vairākos Reģistra vestajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Ja pieteikumā norādītais valdes loceklis ir valdes loceklis vairākos Reģistra vestajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos, tad Reģistra galvenajam valsts notāram informācija par pieteikumu jānosūta VID atzinuma sniegšanai. Arī izskatāmajā gadījumā Reģistra galvenais valsts notārs nosūtīja informāciju par Pieteikumu VID (sk.[8]).
[11] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.16 panta septītajā daļā imperatīvi noteikts, ja saņemts VID atzinums par tiesību subjekta nodokļu riskiem vai darbību, ko veic šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētās personas kā juridisko pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu Reģistra vestajos reģistros. Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksā. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu. Juridiskajā literatūrā ir norādīts[2], ja likums iestādei nepiešķir rīcības brīvību (imperatīvs likuma noteikums), tad tas iestādi nav pilnvarojis izdarīt lietderības apsvērumus un likuma ietvaros izvēlēties piemērotākās tiesiskās sekas. Šādā gadījumā iestādei ir jāpiemēro likuma normā paredzētās standarta tiesiskās sekas. Arī Augstākās tiesas Senāts ir norādījis[3], ka tur, kur likumdevējs ir pieņēmis imperatīvu likuma noteikumu, iestādei vairs nav iespējas lemt par konkrētajām piemērotākajām tiesiskajām sekām, bet gan jāseko likuma norādei, izdodot attiecīgu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to, ja Reģistrā tiek saņemts VID atzinums par sabiedrības nodokļu riskiem, tad Reģistra valsts notāram jāatsaka izdarīt ierakstu komercreģistrā.
Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Atzinums, kurā norādīts, ka tiesību subjektam ir konstatēti nodokļu riski (sk.[9]), līdz ar to nav pamata reģistrēt Sabiedrības pieteiktās izmaiņas komercreģistrā.
Vienlaikus norādāms, ka Reģistra kompetencē nav izvērtēt Atzinumā norādīto informāciju un izdarīt secinājumus par sabiedrības nodokļu riskiem. Minēto izvērtējumu veic VID, norādot, vai sabiedrībai ir vai nav konstatējami nodokļu riski. Izskatāmajā gadījumā VID Atzinumā norādījis, ka Sabiedrībai ir konstatējami nodokļu riski, papildus norādot, ka Sabiedrības amatpersona savus pienākumus, tai skaitā pienākumu nodrošināt savlaicīgu nodokļu samaksu valsts budžetā citās komercsabiedrībās nav pildījusi kā krietns un rūpīgs saimnieks.
[12] Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktā noteikts, ka līdz 2023.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība, kurai ir:
1) vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.septembrim piesaka komercreģistra iestādei statūtu grozījumus, kas paredz, ka visas sabiedrības akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas. Vienlaikus ar statūtu grozījumiem sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei šā punkta 2. vai 3.apakšpunktā minētās ziņas vai dokumentus;
2) vārda akcijas, atbilstoši šā likuma 235.panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.septembrim iesniedz komercreģistra iestādei aktuālo sabiedrības akcionāru reģistru;
3) uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.septembrim iesniedz komercreģistra iestādei šā likuma 236.1 panta ceturtajā daļā minēto pieteikumu.
Savukārt saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 70.punktu, ja akciju sabiedrība līdz 2024.gada 1.oktobrim nav iesniegusi šo pārejas noteikumu 66.punktā minētās ziņas un dokumentus, komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu atbilstoši šā likuma 314.1 pantā noteiktajai kārtībai. No Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas izriet, ka, ja sabiedrība pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi norādīto trūkumu, Reģistrs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta trešo daļu Reģistra lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.
Izskatāmajā gadījumā Reģistrs konstatēja, ka Sabiedrība nav izpildījusi Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktā noteiktās prasības, līdz ar to Sabiedrībai tika nosūtīts Brīdinājums. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Komerclikuma pārejas noteikumu 66.punktā noteikto prasību izpildei, tad Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma pārejas noteikumu 70.punktu (sk.[1]). Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība nenovērsa Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[2]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.1 panta pirmajā daļā un pārejas noteikumu 70.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Turklāt šobrīd, tā kā Sabiedrība nav novērsusi Brīdinājumā minēto trūkumu, Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu.
[13] Vienlaikus Reģistrs paskaidro, ka Sabiedrība līdz tās izslēgšanai no komercreģistra vēl var novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu, iesniedzot Reģistrā normatīvajiem aktiem atbilstošu pieteikumu, tostarp ieceļot jaunu valdes locekli E. J. vietā, un atkārtoti lūdzot atcelt Apstrīdēto lēmumu. Labas pārvaldības principa ietvaros Reģistrs norāda, ka Pieteikuma atbilstības likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas prasībām pārbaudē konstatējams turpmāk norādītais.
[13.1] Atbilstoši Komerclikuma 296.panta pirmajai daļai padome tiek ievēlēta uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Savukārt atbilstoši Sabiedrības reģistrācijas lietai pievienotajam 2022.gada 5.septembra ārkārtas akcionāru sapulces protokolam Nr.2/2022 Sabiedrības padomē ievēlēti B. Ā., M. J.-B. un Z. L.-E. Tādējādi Sabiedrībai ir padome ar spēkā esošām pilnvarām, kuras atbilstoši Komerclikuma noteikumiem izbeidzas 2027.gada 5.septembrī, proti, pēc pieciem gadiem no ievēlēšanas brīža. Komerclikuma 268.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu. Tas nozīmē, ka Sabiedrības padomes pilnvaras var izbeigt tikai ar akcionāru sapulces lēmumu, proti, atceļot pašreizējo padomi un ieceļot jaunu padomi. Attiecīgi, ja Sabiedrības pašreizējā padome tiks atcelta, šī informācija ir atspoguļojama Akcionāra lēmumā pirms informācijas par jauno padomes locekļu iecelšanu.
Reģistrs atkārtoti norāda turpmāk minēto. Komerclikuma 285.panta pirmās daļas 1.1 punktā noteikts, ka akcionāru sapulces protokolā norāda institūciju, kura sasauc akcionāru sapulci, un laiku, kad par akcionāru sapulces sasaukšanu ir izsūtīts paziņojums. Atbilstoši Komerclikuma 270.panta pirmajai un ceturtajai daļai ārkārtas akcionāru sapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu. Ja valde šā panta trešajā daļā minētajā termiņā neizsludina ārkārtas akcionāru sapulci, to sasauc padome. Savukārt atbilstoši minētā panta piektajai daļai komercreģistra iestāde par maksu sasauc ārkārtas akcionāru sapulci, ja sapulce nav notikusi šā panta 2.1 daļā noteiktajā termiņā un to pieprasa revidents vai akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ja statūti neparedz mazāku pārstāvības normu. Tādējādi Komerclikums paredz institūcijas, kam ir tiesības sasaukt akcionāru sapulci: valde, padome vai Reģistrs. Komerclikums neparedz akcionāriem patstāvīgi pieņemt lēmumus, apejot Komerclikumā noteiktu sapulču sasaukšanas kārtību, ja Sabiedrībai ir aktuāla padome. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā sapulci var sasaukt vai nu aktuālā Sabiedrības padome, vai arī, ja padome sapulci nesasauc, likumā noteiktajā kārtībā to var sasaukt Reģistrs. Attiecīgā sapulci sasaukušā institūcija (Sabiedrības padome vai Reģistrs) arī norādāma Akcionāra lēmumā. Papildus no Akcionāra lēmuma dzēšama informācija, ka Sabiedrības padomes locekļiem beigušies pilnvaru termiņi un Sabiedrībai nav padomes.
[13.2] Atbilstoši Komerclikuma 304.panta trešās daļas 1.punktam par valdes locekli nevar būt šīs sabiedrības padomes loceklis. Tā kā, ņemot vērā šī lēmuma [13.1] punktā norādīto, Sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietniekam M. J.-B. nav beidzies pilnvaru termiņš, minētā persona nevar tikt ievēlēta Sabiedrības valdē. Attiecīgi precizējams Pieteikums un tam pievienotie dokumenti daļā par M. J.-B. iecelšanu Sabiedrības valdē. Papildus norādāms, ka gadījumā, ja Sabiedrības aktuālā padome pieņems lēmumu par Sabiedrības valdes ievēlēšanu, Sabiedrībai nebūs nepieciešams sasaukt akcionāru sapulci, kā aprakstīts šī lēmuma [13.1] punktā. Šādā gadījumā Reģistrā iesniedzams padomes sēdes protokols par valdes ievēlēšanu. Atbilstoši Komerclikuma 299.panta sestajai daļai padomes sēžu protokolus paraksta sēdes vadītājs un vismaz vēl viens sēdes dalībnieks. Komercreģistra iestādei iesniedz protokola oriģinālu vai atvasinājumu, kura pareizību apliecina padomes sēdes vadītājs.
[13.3] Komerclikuma 296.panta desmitajā daļā noteikts, ka par izmaiņām padomes locekļu sastāvā valde ziņo komercreģistra iestādei, iesniedzot padomes locekļu sarakstu, katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu un attiecīgo akcionāru sapulces lēmumu vai attiecīgā padomes locekļa paziņojumu. Savukārt Komerclikuma 307.pantā noteikts, ka izmaiņas valdes sastāvā un pārstāvības tiesībās valde piesaka komercreģistra iestādei, iesniedzot valdes locekļu sarakstu un attiecīgo padomes lēmumu vai valdes locekļa paziņojumu. No minētā izriet, ka padomes locekļu sarakstu un valdes locekļu sarakstu ir pienākums parakstīt valdei. Līdz ar to Reģistrā iesniedzams Sabiedrības valdes parakstīts padomes locekļu saraksts (ja, ņemot vērā šī lēmuma [13.1] punktā norādīto, Sabiedrībai tiks ievēlēta jauna padome) un valdes locekļu saraksts.
[13.4] Komerclikuma 234.panta pirmajā daļā noteikts akcionāru reģistra nodalījumā norādāmo ziņu kopums. Atbilstoši minētā panta pirmās daļas 6.punktam akcionāru reģistra nodalījumā ieraksta katra akcionāra akciju kategoriju, skaitu, nominālvērtību un no akcijām izrietošo balsu skaitu. Atbilstoši Sabiedrības reģistrācijas lietai pievienotajiem 2018.gada 12.janvāra statūtiem Sabiedrības vārda akcija ir ar nominālvērtību 1 euro, turklāt Sabiedrības kopējais pamatkapitāls ir 35 000 euro. Ņemot vērā minēto, Akcionāru reģistra nodalījumā precizējama informācija, norādot pareizu akciju kategoriju, akciju skaitu un balsu skaitu. Papildus no Akcionāru reģistra nodalījuma parakstu zonas dzēšama informācija, ka Sabiedrības akcionārs ir Kārlis Ešenvalds, ja Sabiedrības vienīgais akcionārs ir Artūrs Bošs.
[13.5] Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.2 panta otrajā daļā noteikts, ka, iesniedzot Reģistram pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas vai personālsabiedrības un ārvalsts subjekta patieso labuma guvēju atbilstoši šā panta un 18.1 panta ceturtās daļas prasībām. Atbilstoši Reģistrā reģistrētajai informācijai Sabiedrības patiesais labuma guvējs ir Artūrs Bošs, kurš īsteno kontroli kā akcionārs un kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis. Ņemot vērā, ka no Pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem secināms, ka Artūrs Bošs vairs neieņem izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvja amatu, ir nepieciešams pieteikt reģistrācijai izmaiņas informācijā par patieso labuma guvēju. Tādējādi Pieteikumā norādāmas izmaiņas informācijā par patiesajiem labuma guvējiem, norādot, ka Sabiedrības patiesais labuma guvējs īsteno kontroli tikai kā akcionārs (ja kontrole izriet tikai no akcionāra statusa), savukārt apliecinājums, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju nav mainījusies (Pieteikuma 14.7 punkts), dzēšams.
[13.6] 2016.gada 11.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu” pielikuma II nodaļas 4.punktā noteikts, ka par vairāku izmaiņu reģistrāciju komercreģistrā (proti, par izmaiņām valdes sastāvā un akcionāru reģistrā) maksājama valsts nodeva 40 euro apmērā. Tā kā izskatāmajā gadījumā valsts nodeva par Pieteikumā norādīto izmaiņu reģistrācijas atteikumu netiek atmaksāta (sk.[11]), lai atkārtoti tiktu veikta pieteikto izmaiņu reģistrācija, nepieciešams iesniegt Reģistrā kvīti, citu informāciju vai dokumentu, kas apliecina valsts nodevas 40 euro apmērā samaksu Valsts kases kontā.
Tādējādi, ja Sabiedrība vēlēsies atkārtoti lūgt atcelt Apstrīdēto lēmumu un iesniegt normatīvajiem aktiem atbilstošu pieteikumu, tad Pieteikumā novēršami šī lēmuma [13.1]-[13.6] punktā norādītie trūkumi.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2.punktu, sesto un septīto daļu, 19.pantu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,
nolēmu:
1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2025.gada 14.februāra lēmumu Nr.6-12/14860;
2. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējiem.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa
[1] https://info.ur.gov.lv/#/notices-to-creditors/117512
[2] Levits E. Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts. Jurista Vārds, 2007.gada 27.marts, Nr.13 (466).
[3] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 9.marta spriedums lietā Nr.SKA-10 un 2004.gada 19.oktobra spriedums lietā Nr.SKA-176.