Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "INESE LUKSS", vienotais reģistrācijas Nr.42103016116 (turpmāk – Sabiedrība), dalībnieces un bijušās valdes locekles I. P.-Š. (turpmāk – Valdes locekle) līdzmantinieka D. Š. (turpmāk – Iesniedzējs) 2025.gada 11.augusta iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2004.gada 9.novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) valsts notārs, izskatot Sabiedrības reģistrācijas lietā iesniegtos dokumentus un saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 5.panta sesto punktu, pieņēma lēmumu ierakstīt Sabiedrību komercreģistrā. Ar minēto lēmumu komercreģistrā izdarīts ieraksts, saskaņā ar kuru kā Sabiedrības valdes loceklis reģistrēta Valdes locekle.

[2] 2024.gada 11.aprīlī Reģistrs, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.⁴ panta otrās daļas pirmo teikumu un Iedzīvotāju reģistra informāciju, nepieņemot atsevišķu lēmumu, aktualizēja ziņas par Sabiedrības Valdes locekli, proti, Valdes locekle, kura ir Sabiedrības vienīgais valdes loceklis, atcelta no amata sakarā ar nāvi.

[3] 2024.gada 31.jūlijā Reģistrs Sabiedrībai uz tās juridisko nosūtīja vienkāršā pasta sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/8671 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja triju mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu.

[4] 2025.gada 5.augustā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/68619 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2025.gada 5.augustam Reģistrā nav saņemts Sabiedrības pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

2025.gada 6.augustā Apstrīdētais lēmums ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts uz Sabiedrības juridisko adresi.

[5] 2025.gada 11.augustā Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu.

[6] 2025.gada 11.augustā Reģistrā saņemts arī Sabiedrības 2025.gada 11.augusta pieteikums par izmaiņām, tostarp valdē (turpmāk – Pirmais pieteikums).

[7] 2025.gada 22.augustā Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo pieteikumu (sk.[6]), pieņēma lēmumu Nr.21-6/70887 (turpmāk – Pirmais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju, pamatojoties uz konstatētajiem trūkumiem. Pirmajā lēmumā vienlaikus noteikts termiņš trūkumu novēršanai līdz 2025.gada 20.novembrim.

[8] 2025.gada 5.septembrī Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1- 5n/205, kurā lūgts Pirmajā lēmumā noteiktajā termiņā, tas ir, līdz 2025.gada 20.novembrim, iesniegt Reģistrā dokumentus, uz kuru pamata komercreģistrā varētu tikt reģistrēta Sabiedrības valde. Vienlaikus pagarināts lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 2025.gada 4.decembrim.

[9] 2025.gada 19.novembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 13.novembra pieteikums un tam pievienotie dokumenti par izmaiņām, tostarp valdē (turpmāk – Otrais pieteikums).

[10] 2025.gada 27.novembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Otro pieteikumu (sk.[9]), pieņēma lēmumu Nr.6-12/70887/1 (turpmāk – Otrais lēmums), ar kuru cita starpā komercreģistrā reģistrētas ziņas, ka Iesniedzējs iecelts par Sabiedrības valdes locekli.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu, Iesniegumu un Pirmo un Otro lēmumu,

secināju:

[11] Saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrs konstatē, ka sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs atbilstoši Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktam pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrs konstatēja, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību. Līdz ar to Reģistram bija tiesisks pamats nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmo daļu (sk.[3]).

Nosūtot Brīdinājumu (sk.[3]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību uz to, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību. Nosūtot Brīdinājumu, Reģistrs Sabiedrībai ir devis iespēju novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Apstrīdētais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[4]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti.

[12] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tās valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ pēc valdes pilnvaru termiņa beigām nav ievēlējusi jaunu valdi. Minētās normas primārais mērķis ir likvidēt un no komercreģistra izslēgt tās sabiedrības, kuras vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību. Lai arī līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu (sk.[4]), kas pašam Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību, tomēr Sabiedrība, iesniedzot Reģistrā Iesniegumu (sk.[5]) un Otro pieteikumu (sk.[9]), ir izrādījusi aktīvu iniciatīvu novērst konstatēto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību. Tādējādi no komercdarbības viedokļa Sabiedrība nebūtu uzskatāma par neaktīvu jeb “pastkastītes” sabiedrību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Sabiedrība ir novērsusi Brīdinājumā norādīto trūkumu un Reģistra valsts notārs ir pieņēmis Otro lēmumu, ar kuru cita starpā reģistrētas izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā (sk.[10]), Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [11] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu, jo Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai pieņemtu obligāto administratīvo aktu par Sabiedrības darbības izbeigšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka Sabiedrība ir novērsusi Brīdinājumā norādīto trūkumu, Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu, ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

[14] Papildus Reģistrs norāda turpmāk minēto. Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to likumdevējs ir uzlicis par pienākumu Sabiedrībai saņemt korespondenci tās juridiskajā adresē. Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo daļu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Līdz ar to valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam jārūpējas arī par to, lai Sabiedrība saņemtu tai sūtīto korespondenci.

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam. Tādējādi Sabiedrībai ir pienākums aktivizēt e-adresi. Pēc e-adreses aktivizēšanas Sabiedrība visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk saņēma pa pastu, saņems e-adresē. Tomēr Sabiedrībai joprojām būs pienākums nodrošināt korespondences saņemšanu no privātpersonām tās juridiskajā adresē.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2025.gada 5.augusta lēmumu Nr.6-12/68619;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                             L.Letiņa