2025. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/29
Par valsts notāra lēmuma atcelšanu
Izskatot garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "ALFA GK", vienotais reģistrācijas Nr.40003259517 (turpmāk – Sabiedrība), uz iesnieguma iesniegšanas brīdi bijušā valdes priekšsēdētāja J. I. (turpmāk – Iesniedzējs) 2025.gada 28.janvāra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),
konstatēju:
[1] 2024.gada 16.oktobrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2024.gada 15.oktobra pieteikums (turpmāk – Pirmais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelti A. K., J. P., V. S., J. S. un Ģ. T. (turpmāk – Pirmā valde). Pirmajam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokola Nr.1 2024.gada 15.oktobra izraksts (turpmāk – Pirmais protokols).
[2] 2024.gada 17.oktobrī Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo pieteikumu (sk.[1]), pieņēma lēmumu Nr.6-5/88907 (turpmāk – Pirmais lēmums) cita starpā izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par izmaiņām amatpersonu sastāvā.
[3] 2024.gada 6.novembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 6.novembra pieteikums (turpmāk – Otrais sākotnējais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kā arī statūtu grozījumu reģistrāciju. Otrajā sākotnējā pieteikumā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelti E. A., J. I., I. M., J. P. un E. T. (turpmāk – Otrā valde). Otrajam sākotnējam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra (vienlaikus arī – 2024.gada 28.oktobra) biedru kopsapulces protokola Nr.1-2024 2024.gada 5.novembra izraksts (turpmāk – Otrais sākotnējais protokols).
[4] 2024.gada 8.novembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Otro sākotnējo pieteikumu (sk.[3]), pieņēma lēmumu Nr.21-6/96156 (turpmāk – Starplēmums) par izmaiņu ierakstīšanas uzņēmumu reģistra žurnālā atlikšanu, lūdzot Otrajā sākotnējā protokolā precizēt institūciju, kas sasauca biedru kopsapulci un norādīt skaidru un nepārprotamu informāciju par biedru kopsapulcē pieņemtajiem lēmumiem, piedalījušos biedru skaitu, klātesošajiem biedriem, balsojušo biedru skaitu un precīzu balsojumu.
[5] 2024.gada 20.novembrī Reģistrā saņemts precizēts Sabiedrības 2024.gada 20.novembra pieteikums (turpmāk – Otrais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelta Otrā valde. Otrajam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokola Nr.1-2024 2024.gada 20.novembra izraksts (turpmāk – Otrais protokols).
[6] 2024.gada 29.novembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Otro pieteikumu (sk.[5]), pieņēma lēmumu Nr.6-5/96156/1 (turpmāk – Otrais lēmums) reģistrēt Sabiedrības statūtu grozījumus un izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par izmaiņām amatpersonu sastāvā.
[7] 2024.gada 3.decembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 3.decembra pieteikums (turpmāk – Trešais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelta Pirmā valde. Trešajam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokola Nr.1 2024.gada 2.decembra izraksts (turpmāk – Trešais protokols).
[8] 2024.gada 10.decembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Trešo pieteikumu (sk.[7]), pieņēma lēmumu Nr.21-6/104454 (turpmāk –Trešais lēmums) par izmaiņu ierakstīšanas uzņēmumu reģistra žurnālā atlikšanu, pamatojoties uz turpmāk minēto. No Trešā protokola izriet, ka biedru kopsapulcē piedalās četrdesmit seši biedri un biedru pilnvarotās personas un par A. K. un V. S. iecelšanu valdes locekļu amatā ir nodotas divdesmit balsis par katru. Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta ceturtajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits, tādējādi, ņemot vērā, ka par A. K. un V. S. iecelšanu nobalsoja mazāk nekā puse biedru, viņi nav ievēlēti par Sabiedrības valdes locekļiem. Trešajā lēmumā norādīts, ka biedru kopsapulce sasaucama no jauna vai precizējami iesniegtie dokumenti.
[9] 2025.gada 21.janvārī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 21.janvāra pieteikums (turpmāk – Ceturtais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelti J. P., J. S. un Ģ, T.. Ceturtajam pieteikumam pievienota 2025.gada 21.janvāra vēstule, kurā norādīts, ka par V. S. un A. K. nobalsoja mazāk nekā puse biedru, līdz ar to lūgts kā valdi reģistrēt tos trīs valdes locekļus, par kuriem nobalsoja vairāk nekā puse biedru.
[10] 2025.gada 24.janvārī Reģistra valsts notārs, izskatot Ceturto pieteikumu (sk.[9]), pieņēma lēmumu Nr.6-5/104454/1 (turpmāk – Ceturtais lēmums) izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par izmaiņām amatpersonu sastāvā.
[11] 2025.gada 29.janvārī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Ceturto lēmumu un atstāt spēkā Otro lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:
[11.1] Atbilstoši 2019.gada 10.oktobrī apstiprināto statūtu (turpmāk – Statūti) 7.1.apakšpunktam valde sastāv no pieciem locekļiem.
[11.2] Saskaņā ar Statūtu 6.10.apakšpunktu biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu. Tādējādi arī valdes locekļus ievēlē ar klātesošo biedru balsu vairākumu, un līdz ar to V. S. un A. K. valdē nav ievēlēti, pat ja neņem vērā iepriekšējā balsojuma rezultātus.
[11.3] Atbilstoši valdes lēmumiem un paziņojumam par kopsapulci par kopsapulces vadītāju bija nozīmēts I. M., bet par protokolētāju A. Č.. Pirmo protokolu, uz kā pamata Reģistrs pieņēma Pirmo lēmumu, parakstīja A. S. kā kopsapulces vadītāja un Ģ. T. un V. S. kā protokolētāji, taču nedz 2024.gada 6.septembra valdes izziņotajā sākotnējā dienas kārtībā, nedz 2024.gada 28.septembra izziņotajā galīgajā dienas kārtībā nebija iekļauta sapulces vadītāja un protokolista pārvēlēšana, līdz ar to biedru kopsapulce atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 35.panta ceturtajā daļā noteiktajam nebija tiesīga pieņemt lēmumu par biedru kopsapulces vadītāja un protokolētāja nomaiņu.
[11.4] Pirmajā protokolā norādīts, ka kopsapulces dalībnieki aicināti balsot aizklāti, taču Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumu, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Sabiedrības statūtos var paredzēt jautājumus, par kuriem notiek aizklāta balsošana. Statūtos nav paredzēti jautājumi, par kuriem lēmumi pieņemami aizklātā balsojumā, aizklātu balsojumu nepieprasīja arī desmitā daļa no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem, un šāds jautājums nebija iekļauts nedz 2024.gada 6.septembra valdes sākotnējā paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu, nedz arī 2024.gada 28.septembra izsludinātajā galīgajā dienas kārtībā, līdz ar to šāda valdes locekļu vēlēšanas kārtība neatbilst normatīvajiem aktiem.
[11.5] Biedru kopsapulcē piedalījās simt septiņdesmit pieci biedri, no tiem simt trīsdesmit viens izmantoja Kooperatīvo sabiedrību likumā noteikto un valdes nodrošināto iespēju balsot pirms kopsapulces, savukārt kopsapulces dienā klātienē balsojumā piedalījās četrdesmit četri biedri. Ņemot vērā minēto, neviens no šobrīd reģistrētajiem valdes locekļiem nav saņēmis minimālo nepieciešamo balsu skaitu, kas šajā gadījumā ir astoņdesmit astoņas balsis.
[12] 2025.gada 4.februārī Reģistrs nosūtīja Sabiedrībai vēstuli Nr.2-6n/1458, lūdzot sniegt viedokli, vai balsošana notika atklāti vai aizklāti, to pieprasot ne mazāk kā vienai desmitdaļai klātesošo balsstiesīgo biedru. Minētajā vēstulē norādīts, ka, ja balsošana notika aizklāti, to pieprasot ne mazāk kā vienai desmitdaļai klātesošo balsstiesīgo biedru, tad precizējams un vienlaikus ar viedokļa sniegšanu Reģistrā iesniedzams Trešais protokols. Tāpat vēstulē norādīts, ka, ja minētajā termiņā (līdz 2025.gada 17.februārim) Sabiedrība nebūs paziņojusi Reģistram savu viedokli, kā arī nebūs iesniegusi precizētu Trešo protokolu, var tikt pieņemts Sabiedrībai nelabvēlīgs galvenā valsts notāra lēmums, proti, par Ceturtā lēmuma atcelšanu.
[13] 2025.gada 17.februārī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 17.februāra iesniegums (turpmāk – Paskaidrojums), kurā norādīts, ka pirms balsojuma biedriem tika piedāvāts balsot aizklāti un ikvienam bija iespēja iebilst pret aizklātu balsošanu. Atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā noteiktajam vismaz vienai desmitdaļai klātesošo biedru jeb pieciem biedriem no četrdesmit sešiem klātesošajiem biedriem izsakot vēlmi balsot aizklāti balsojumam bija jānotiek aizklāti. Paskaidrojumā arī konkretizēts iepriekš minētais – pēc skaidri un saprotami izteikta piedāvājuma biedriem balsot aizklāti neviens no klātesošajiem biedriem, t.sk. Iesniedzējs, iebildumus necēla, tādējādi uzskatāms, ka aizklātu balsošanu vēlējās visi klātesošie kopsapulces biedri. Ja kāds no klātesošajiem biedriem būtu izteicis iebildumus pret aizklātu balsojumu, tad katrā ziņā tiktu uzsākta diskusija un tiktu noskaidrots, cik no klātesošajiem biedriem vēlas aizklātu balsojumu un cik atklātu balsojumu. Par cik nekādu iebildumu pret aizklātu balsojumu nebija, viennozīmīgi konstatējams, ka visi klātesošie biedri izteica vēlmi balsot par Sabiedrības valdes locekļiem aizklāti.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Paskaidrojumu, Pirmo, Otro, Trešo un Ceturto lēmumu, kā arī Iesniegumu,
secināju:
[14] Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumu, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Sabiedrības statūtos var paredzēt jautājumus, par kuriem notiek aizklāta balsošana. Izskatāmajā gadījumā Statūtos nav paredzēti jautājumi, par kuriem notiek aizklāta balsošana. Tāpat arī Trešajā protokolā nav norādīts, ka aizklātu balsojumu pieprasīja ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Arī Paskaidrojumā norādītais, ka pirms balsojuma biedriem piedāvāts balsot aizklāti un ikvienam bija iespēja iebilst pret aizklātu balsošanu, liek secināt, ka aizklātu balsošanu atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā noteiktajam nepieprasīja vismaz viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru, jo tas, ka ikvienam bija iespēja iebilst pret aizklātu balsošanu, nenozīmē, ka aizklātu balsošanu pieprasīja ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru, t.i., nebija vismaz vienas desmitdaļas klātesošo balsstiesīgo biedru pieprasījuma balsot aizklāti.
No Paskaidrojuma un Trešā protokola izriet, ka nevis vismaz viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru pieprasīja balsot aizklāti, bet gan biedru kopsapulces vadītāja aicināja balsot aizklāti. Tāpat Paskaidrojumam nav pievienots arī precizēts Trešais protokols. Līdz ar to Iesnieguma [11.4] apakšpunktā minētais arguments ir pamatots un Reģistra valsts notāram nebija pamata pieņemt Ceturto lēmumu.
Attiecībā uz Paskaidrojumā minēto, ka Iesniedzējs nav pilnībā citējis Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešo daļu, norādāms, ka Iesniegumā ir citēta minētā norma. Bet, pat ja minētā norma nebūtu citēta pilnībā, tas nemanītu faktu, ka iebildumu neesamība uz aicinājumu balsot aizklāti nenozīmē, ka aizklātu balsojumu pieprasīja vismaz viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru.
[15] Attiecībā uz Iesniedzēja [11.1] apakšpunktā minēto, ka atbilstoši Statūtu 7.1.apakšpunktam valde sastāv no pieciem locekļiem, norādāms, ka Kooperatīvo sabiedrību likums neaizliedz ievēlēt tikai trīs valdes locekļus, t.i., atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta ceturtajai daļai biedru kopsapulce pieņem lēmumu par valdes locekļu ievēlēšanu ar klātesošo biedru balsu vairākumu. Pie kam – Statūtu 7.3.apakšpunktā noteikts, ka Sabiedrību pārstāv valdes priekšsēdētājs un jebkurš viens valdes loceklis kopīgi, līdz ar to konkrētajā gadījumā valde valdes priekšsēdētāja un divu valdes locekļu sastāvā ir tiesīga pārstāvēt Sabiedrību. Līdz ar to nav pamata atcelt Ceturto lēmumu uz [11.1] apakšpunktā norādītā argumenta pamata.
[16] Attiecībā uz Iesniedzēja [11.2] apakšpunktā norādīto, ka saskaņā ar Statūtu 6.10.apakšpunktu biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu un tādējādi arī valdes locekļus ievēlē ar klātesošo biedru balsu vairākumu, kā rezultātā V. S. un A. K. valdē nav ievēlēti, pat ja neņem vērā iepriekšējā balsojuma rezultātus, norādāms, ka saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.4 panta pirmo daļu Reģistra amatpersona izdara ierakstus Reģistra vestajos reģistros, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, tiesas nolēmumu, valsts pārvaldes iestādes lēmumu vai paziņojumu, kas saņemts reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā no ārvalsts reģistra.
Izskatāmajā gadījumā Reģistrā saņemts Ceturtais pieteikums, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelti J. P., J. S. un Ģ. T., t.i., saskaņā ar Ceturto pieteikumu V. S. un A. K. netika pieteikti ierakstīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā. Pie kam – Ceturtajam pieteikumam pievienota 2025.gada 21.janvāra vēstule, kurā norādīts, ka par V. S. un A. K. nobalsoja mazāk nekā puse biedru, līdz ar to lūgts kā valdi reģistrēt tos trīs valdes locekļus, par kuriem nobalsoja vairāk nekā puse biedru (sk.[9]). Līdz ar to nav pamata atcelt Ceturto lēmumu uz [11.2] apakšpunktā norādītā argumenta pamata.
[17] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[1], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[2], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā[3] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, norādāms, ka Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt Iesniedzēja [11.3] un [11.5] apakšpunktā minētos argumentus par iespējamiem biedru kopsapulces norises pārkāpumiem, t.sk. par paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu norādīto, un nepatiesu ziņu sniegšanu Reģistram. Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Reģistra starpniecības. Līdz ar to Iesniedzējs var vērsties tiesā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ja uzskata, ka Reģistrā iesniegtie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem.
[18] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā;
2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
3) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta trešās daļas 2.punktu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, atkārtoti jāmaksā valsts nodeva.
Izskatāmajā gadījumā ņemot vērā šī lēmuma [14] punktā konstatēto Ceturtais lēmums ir pieņemts kļūdaini, jo Ceturtajam pieteikumam pievienotajā Trešajā protokolā norādīto ziņu apjoms neatbilst normatīvajiem aktiem. Proti, Trešajā protokolā norādīts, ka kopsapulces dalībnieki tiek aicināti aizklāti balsot, lai gan Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumu, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Attiecīgi Trešajā protokolā norādītās ziņas neatbilst normatīvajiem aktiem. Šādos apstākļos Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats atcelt Ceturto lēmumu un atjaunot tiesisko situāciju Sabiedrībā, kura pastāvēja pirms Ceturtā lēmuma pieņemšanas.
Vienlaikus nosakāms termiņš šajā lēmumā konstatētā trūkuma novēršanai, proti, Sabiedrībai nepieciešams iesniegt biedru kopsapulces protokolu, no kura izriet, ka vai nu balsošana notikusi atklāti, vai aizklātu balsošanu pieprasījusi ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešo un ceturto daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo daļu un trešās daļas 1.punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,
nolēmu:
1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2025.gada 24.janvāra lēmumu Nr.6-5/104454/1;
2. Izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā:
“Izmaiņas amatpersonu sastāvā:
Atbrīvotas:
Valde
J. P., personas kods /personas kods/, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem;
J. S., personas kods /personas kods/, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar valdes priekšsēdētāju;
Ģ. T., personas kods /personas kods/, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar valdes priekšsēdētāju;
Ieceltas:
Valde
E. A., personas kods /personas kods/, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar valdes priekšsēdētāju;
J. I., personas kods /personas kods/, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem;
I. M., personas kods /personas kods/, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar valdes priekšsēdētāju;
J. P., personas kods /personas kods/, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar valdes priekšsēdētāju;
E. T., personas kods /personas kods/, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kooperatīvo sabiedrību kopīgi ar valdes priekšsēdētāju .”
3. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2025.gada 24.janvāra lēmuma Nr.6-5/104454/1 un dokumentiem, uz kuru pamata minētais lēmums pieņemts;
4. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;
5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 2., 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;
6. Atlikt izmaiņu reģistrēšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, nosakot termiņu trūkumu (sk.[18]) novēršanai līdz 2025.gada 31.martam;
7. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam un Sabiedrībai.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa
[1] Par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-71-01 (14.3.apakšpunkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565).
[2] Augstākās tiesas 2004.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.SKA- 27; 2007.gada 19. februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedums Nr.SKA 30/2008; 2010.gada 18 marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010.
[3] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136 un 336.-339.lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr.20. (615).