Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS (turpmāk – Sabiedrība) dibinātāja D.M. (turpmāk – Iesniedzējs) 2024.gada 8.decembra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] Ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) valsts notāra 2024.gada 24.jūlija lēmumu Nr.21-6/62270 un 2024.gada 24.septembra lēmumu Nr.21‑6/62270/1 atlikta Sabiedrības ierakstīšana komercreģistrā. Minētie lēmumi pieņemti pamatojoties uz tajos norādītajiem trūkumiem iesniegtajā pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Minētajos lēmumos nav norādīt trūkumi attiecībā uz pieteikto Sabiedrība nosaukumu – Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS.

[2] 2024.gada 24.oktobrī Reģistrā atkārtoti saņemts 2024.gada 19.septembra pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumā un Sabiedrības  2024.gada 26.jūlija statūtu (turpmāk – Statūti) 1.punktā norādīts, ka Sabiedrības firma ir Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS.

[3] 2024.gada 11.novembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/62270/2 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) par Sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā atlikšanu. Apstrīdētais lēmums pamatots ar argumentu, ka Sabiedrības nosaukums Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS nav veidots atbilstoši valsts valodas prasībām.

[4] 2024.gada 9.decembrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu un reģistrēt Sabiedrību. Minētie lūgumi pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem:

[4.1] tiesību aktos nav noteikts, ka firmas apzīmējumam būtu jāatbilst valsts valodas prasībām. Komerclikuma 26.panta otrā daļa nosaka, ka firma ir apzīmējums, bet nedefinē to sīkāk. Savukārt Komerclikuma 29.pants uzliek vairākus firmas ierobežojumus, bet neviens no tiem nav par valodas prasībām, vienīgi septītā daļa par latviešu vai latīņu alfabēta burtu lietojumu. Izvēlētais firmas apzīmējums atbilst visiem šiem nosacījumiem. Šāda valsts valodas prasību nosacījuma neeksistēšana atļauj sabiedrībām radīt jaunvārdus un unikālus apzīmējumus, kuriem vienīgā asociācija ir tikai ar attiecīgo sabiedrību;

[4.2] neviens uzņēmuma nosaukums nav ticis ierobežots šādā veidā. Arī pašlaik tiek dibināti uzņēmumi, kuri neatbilst valsts valodas prasību nosacījumam. Piemēram, šī gada decembrī tika reģistrēti komersanti ar šādiem nosaukumiem: SIA "R31N15", vienotais reģistrācijas Nr.40203609014, SIA "InLaSi", vienotais reģistrācijas Nr.40203608837, SIA EASYWP, vienotais reģistrācijas Nr.40203609194, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TeaRDATs", vienotais reģistrācijas Nr.40203607780;

[4.3] iepriekš pieņemtajos Reģistra valsts notāra lēmumus nebija prasība, ka nosaukums jāizveido atbilstoši valsts valodas prasībām.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu,

secināju:

[5] Komerclikuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Kā norādīts juridiskajā literatūrā firma kontinentālo komerctiesību izpratnē ir komersanta nosaukums, ar kuru tas uzstājas komerctiesiskajā apgrozībā[1]. Vienlaikus Komerclikuma 29.pantā ir paredzēti firmas izvēles ierobežojumi. Līdz ar to Komerclikums neparedz komersantam absolūtas izvēles tiesības attiecībā uz savu firmu. Vienlaikus saskaņā ar Komerclikuma 3.panta pirmo daļu komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Komersanta dibinātājam, izvēloties komersanta firmu, tostarp jāievēro Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips, kas paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Latvijas Republikas Senāts, interpretējot labas ticības principu, ir norādījis, ka labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses. Civillikuma 1.pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un respektētu pretējās puses intereses, palīdzot novērst gadījumus, kuros līdzēji savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojama mērķa sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiska darījuma burta, taču pretēji to patiesajiem mērķiem. Tāpēc, ievērojot labas ticības principu, personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļu kopumu ir atzīstamas par svarīgākām[2]. Attiecinot minētās atziņas uz komersanta dibinātāja tiesībām izvēlēties komersanta firmu, norādāms, ka nesamērīgi gara vai nesaprotama komersanta firmas reģistrācija var radīt problēmas citām personām lietot šo firmu savstarpējā saziņā. Tādēļ, izvēloties nesamērīgi garu vai nesaprotamu firmu komersants rīkojas nesaprātīgi un nerēķinās ar citu personu interesēm, pārkāpjot Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu.

[6] Izskatāmajā gadījumā Reģistrā saņemts Pieteikums un tam pievienotie dokumenti Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumā un Statūtu 1.punktā noteikts, ka Sabiedrības firma ir Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS (sk.[2]). Ar Apstrīdēto lēmumu Sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā atlikta, pamatojoties uz argumentu, ka Sabiedrības nosaukums Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS nav veidots atbilstoši valsts valodas prasībām (sk.[3]). Vērtējot Sabiedrības firmu atzīstams, ka Iesniedzējs ir rīkojos pretēji labas ticības principam, jo pieteiktās Sabiedrības firmas Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS reģistrācija radītu citām personām problēmas lietot šo firmu savstarpējā saziņā. Proti, Sabiedrības pieteiktā firma nav uzskatāma par nosaukumu, kuru būtu iespējams lietot savstarpējā saziņā, jo īpaši saziņā mutvārdos, bet gan par dažādu savstarpēji nesaistītu simbolu savienojumu, kas  rezultātā veido mutvārdu saziņā neiespējami izrunājamu Sabiedrības firmu.

Lai arī Iesnieguma [4.1] punktā ir pamatoti norādīts, ka Iesniedzēja pieteiktā Sabiedrības firma Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS formāli atbilst Komerclikuma 29.panta prasībām, proti, nepastāv neviens no minētajā panta daļās uzskaitītajiem ierobežojumiem, taču jāņem vērā šī lēmuma [5] punktā norādītais par  labas ticības principu un no minētā principa izrietošajiem ierobežojumiem firmas izvēlē.

Attiecībā uz Iesnieguma [4.2] punktā norādīto paskaidrojams, ka Reģistrs jau iepriekš ir atlicis pārāk garu un nesaprotamu firmu reģistrāciju. Piemēram, ar Reģistra valsts notāra 2007.gada 27.novembra lēmumu Nr.21-6/136088 atlikts reģistrēt komersanta firmas maiņu uz firmu “Viss mainījies skaļi klusēja migla virs pļavām aiz upes un jenotiņš to sajuta tik skaidri ka aizrāvās elpa un nosvīda uz ceļgaliem rātni uzliktās ķepiņas”. Līdz ar to nav pamata apgalvojumam, ka neviens komersanta nosaukums nav ticis ierobežots šādā veidā. Tāpat attiecībā uz Iesnieguma [4.2] punktā norādītajiem piemēriem paskaidrojams, ka tie atšķirībā no Sabiedrības firmas ir izrunājami mutvārdos.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu uz Iesnieguma [4.1] un [4.2] punktā minēto argumentu pamata.

[7] Administratīvā procesa likuma 10.pantā ir noteikts, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments secinājis, ka gadījumos, kad iestāde ar kļūdainiem izteikumiem radījusi privātpersonai tiesisko paļāvību uz kādu konkrētu rezultātu, tai administratīvā akta izdošanas procesā jāsaskaras ar divu tiesību principu – tiesiskuma principa un tiesiskās paļāvības principa sadursmi. Proti, no vienas puses, privātpersonai ir tiesiskā paļāvība, ka iestāde rīkosies atbilstoši iepriekš paustajiem izteikumiem. No otras puses, iestādes darbībām jāatbilst tiesību normām, tās rīcībai jābūt tiesiskai. To, kuram principam ir dodama priekšroka, jāizlemj katrā konkrētajā gadījumā[3]. Turklāt juridiskajā literatūrā minēts, ka personas paļāvība uz iestādes rīcību ne vienmēr ir aizsargājama, tas ir, ne vienmēr persona var atsaukties uz tiesiskās paļāvības principu, ja iestāde ir devusi kādu apsolījumu vai rīkojusies tādējādi, ka persona var sagaidīt kādas noteiktas darbības izpildi nākotnē[4].

Izskatāmajā gadījumā kā pamatoti norādīts Iesnieguma [4.3] punktā, divos sākotnējos atlikšanas lēmumos netika norādīti trūkumi attiecībā uz pieteikto Sabiedrība nosaukumu – Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS. Taču, pirmkārt, Iesniedzējam nebija tiesiska paļāvība paļauties, ka vēlāk netiks konstatēti jauni novēršamie trūkumi Iesniedzēja iesniegtajos dokumentos, jo katra reizi iesniegtie dokumenti izvērtējami no jauna. Ja tiek konstatēti jauni, iepriekš nepamanīti trūkumi, tie ir jānovērš, jo dokumentiem jāatbilst normatīvo aktu prasībām. Otrkārt, pat ja pieņemtu, ka Iesniedzējam bija tiesiskā paļāvība, ka jauni iepriekš nenorādīti trūkumi netiks norādīt, konkrētajā gadījumā priekšroka dodama tiesiskuma principam, jo nav pieļaujama situācija, ka reģistrējama tāda Sabiedrības firma, kas radīs problēmas citām personām lietot šo firmu savstarpējā saziņā (sk.[5]).

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu uz Iesnieguma [4.3] punktā minētā argumenta pamata.  

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Izskatāmajā gadījumā ņemot vērā šī lēmuma [5] – [7] punktā konstatēto secināms, ka Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti. Lai arī Apstrīdētajā lēmumā kā arguments atlikt  Sabiedrību  ierakstīts komercreģistrā kļūdaini norādīts apstāklis, ka Sabiedrības firma nav veidots atbilstoši valsts valodas prasībām (sk.[3]), minētais nemaina apstākli, ka ar Apstrīdēto lēmumu ir pamatoti atlikta Sabiedrības ierakstīšana komercreģistrā, jo nav pieļaujama Sabiedrības ierakstīšana komercreģistrā ar tās pieteikto firmu Atradu.AI - A@rad%Ū321+&AI?=: AS. Lai minēto trūkumu novērstu Iesniedzējam jāiesniedz labots Pieteikuma un tam pievienotie dokumenti, izvēloties citu Sabiedrības firmu. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš konstatēto trūkumu novēršanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 26.panta pirmo daļu, Civillikuma 1.pantu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un ceturto daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 11.novembra lēmumu Nr.21 6/62270/2;

2. Noteikt termiņu [8] punktā konstatēto trūkumu novēršanai līdz 2025.gada 28.februārim;

3. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              L.Letiņa

[1] Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi. Rīga: A.Strupiša juridiskais birojs, 2003, 131.lpp.

[2] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 17.decembra spriedums lietā Nr.C04169414, SKC-259/2019 [7.1] punkts.

[3] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKA– 34/2008.

[4] Kramiņa I., Laviņš A., 2005.gada 11.oktobris, Jurista Vārds, Nr.38 (393). Sk. arī Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 166.lpp.