Par valsts notāra lēmumu negrozīšanu

Izskatot garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "ALFA GK", vienotais reģistrācijas Nr.40003259517 (turpmāk – Sabiedrība), biedru J. P., Ģ. T., J. S. un A. K. (turpmāk – Iesniedzēji) 2025.gada 9.janvāra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2024.gada 16.oktobrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2024.gada 15.oktobra pieteikums (turpmāk – Pirmais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelti A. K., J. P., V. S., J. S. un Ģ. T. (turpmāk – Pirmā valde). Pirmajam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokola Nr.1 2024.gada 15.oktobra izraksts (turpmāk – Pirmais protokols).

[2] 2024.gada 17.oktobrī Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo pieteikumu (sk.[1]), pieņēma lēmumu Nr.6-5/88907 (turpmāk – Pirmais lēmums) cita starpā izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par izmaiņām amatpersonu sastāvā.

[3] 2024.gada 22.oktobrī Reģistrā saņemts uz iesnieguma iesniegšanas brīdi bijušā valdes priekšsēdētāja J. I. 2024.gada 21.oktobra iesniegums (turpmāk – J. I. iesniegums), kurā lūgts atcelt Pirmo lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:

[3.1] Atbilstoši Sabiedrības biedru 2023.gada 27.jūlija gada kopsapulces lēmumam Nr.2023-3 lēmums ir pieņemts, ja nobalsojuši ne mazāk kā puse plus viens no esošajiem Sabiedrības biedriem; balsošana ilgst četrpadsmit dienas ar reģistrētu balsošanas biļetenu, kas tiek iemests noplombētā balsošanas urnā kooperatīva administrācijā. Līdz ar to balsošana norisinās līdz 2024.gada 24.oktobrim (uz 2024.gada 21.oktobri nobalsojušo skaits ir divi simti četrdesmit divi no četri simti sešpadsmit balsstiesīgajiem). Tādējādi secināms, ka Pirmais lēmums pieņemts balstoties uz nepatiesiem dokumentiem, jo Sabiedrības biedru kopsapulces lēmumi vēl nav pieņemti.

[3.2] 2019.gadā ievēlētās valdes pilnvaras ir spēkā līdz 2024.gada 31.oktobrim.

[4] 2024.gada 28.oktobrī Reģistrā saņemts Sabiedrības uz iesnieguma iesniegšanas brīdi esošā valdes priekšsēdētāja J. P. un valdes locekļa J. S. 2024.gada 28.oktobra iesniegums (turpmāk – Pirmais J. P. un J. S. iesniegums), kurā norādīts, ka 2024.gada 17.oktobrī Reģistrā reģistrēta Pirmā valde. Pirmajā J. P. un J. S. iesniegumā informēts, ka daļa no iepriekšējās valdes, iespējams, Reģistrā iesniegs dokumentus par jaunas valdes un statūtu grozījumu reģistrēšanu, taču sapulces lēmumu pieņemšana bija neatbilstoša, jo bija vairāki trūkumi sapulces organizācijā un norisē, tādējādi neievērojot Sabiedrības 2019.gada 10.oktobrī apstiprinātajos statūtos (turpmāk – Statūti) un Kooperatīvo sabiedrību likumā noteikto.

[5] 2024.gada 1.novembrī Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/233 (turpmāk –  Pirmais galvenā valsts notāra lēmums) atstāt negrozītu Pirmo lēmumu, pamatojoties uz argumentu, ka J. I. iesniegumā norādītais, ka Sabiedrības biedru kopsapulce pieņem lēmumus atbilstoši Sabiedrības biedru 2023.gada 27.jūlija gada kopsapulces lēmumam Nr.2023- 3 (sk.[3.1]) un ka 2019.gadā ievēlētās valdes pilnvaras ir spēkā līdz 2024.gada 31.oktobrim (sk.[3.2]), neatbilst normatīvajiem aktiem.

[6] 2024.gada 12.novembrī Reģistrs vēstulē Nr.2-5n/12849 sniedza atbildi uz Pirmo J. P. un J. S. iesniegumu, cita starpā norādot, ka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst kooperatīvās sabiedrības lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude.

[7] 2024.gada 6.novembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 6.novembra pieteikums (turpmāk – Otrais sākotnējais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kā arī statūtu grozījumu reģistrāciju. Otrajā sākotnējā pieteikumā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelti E. A., J. I., I. M., J. P. un E. T. (turpmāk – Otrā valde). Otrajam sākotnējam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra (vienlaikus arī – 2024.gada 28.oktobra) biedru kopsapulces protokola Nr.1-2024 2024.gada 5.novembra izraksts (turpmāk – Otrais sākotnējais protokols).

[8] 2024.gada 8.novembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Otro sākotnējo pieteikumu (sk.[7]), pieņēma lēmumu Nr.21-6/96156 (turpmāk – Starplēmums) par izmaiņu ierakstīšanas uzņēmumu reģistra žurnālā atlikšanu, lūdzot Otrajā sākotnējā protokolā precizēt institūciju, kas sasauca biedru kopsapulci un norādīt skaidru un nepārprotamu informāciju par biedru kopsapulcē pieņemtajiem lēmumiem, piedalījušos biedru skaitu, klātesošajiem biedriem, balsojušo biedru skaitu un precīzu balsojumu.

[9] 2024.gada 20.novembrī Reģistrā saņemts precizēts Sabiedrības 2024.gada 20.novembra pieteikums (turpmāk – Otrais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kā arī statūtu grozījumu reģistrāciju. Otrajā pieteikumā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelta Otrā valde. Otrajam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokola Nr.1-2024 2024.gada 20.novembra izraksts (turpmāk – Otrais protokols).

[10] 2024.gada 22.novembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības uz iesnieguma iesniegšanas brīdi esošā valdes priekšsēdētāja J. P. un valdes locekļa J. S. 2024.gada 21.novembra iesniegums (turpmāk – Otrais J. P. un J. S. iesniegums). Otrajā J. P. un J. S. iesniegumā Reģistru informē, ka Pirmā valde nav sagatavojusi un iesniegusi Otro pieteikumu. Tāpat Otrajā J. P. un J. S. iesniegumā norādīts, ka pēc 2024.gada 10.oktobra nav sasaukta biedru kopsapulce, uz kuras pamata varētu tikt pārvēlēta cita valde, tāpat arī līdz 2024.gada 21.novembrim nav saņemts neviens pieteikums no biedriem par biedru kopsapulces sasaukšanu, kā tas paredzēts Kooperatīvo sabiedrību likuma 32.panta otrajā daļā. Līdz ar to nav bijušas nekādas iespējas veikt likumiskas izmaiņas valdes sastāvā vai arī Sabiedrības darbību reglamentējošajos dokumentos, piemēram, statūtos. Otrajā J. P. un J. S. iesniegumā norādīts, ka, iespējams, Otro pieteikumu iesniegusi iepriekšējā Sabiedrības valde, par kuras centieniem iesniegt Reģistrā pieteikumu un biedru kopsapulces lēmumiem neatbilstošus dokumentus Reģistrs informēts Pirmajā J. P. un J. S. iesniegumā, kā arī par kuras Kooperatīvo sabiedrību likumam neatbilstošo sapulces sasaukšanas, balsošanas un lēmumu pieņemšanas kārtību pieņemts Pirmais galvenā valsts notāra lēmums, līdz ar to lūgts Otro pieteikumu atstāt bez virzības.

[11] 2024.gada 29.novembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Otro pieteikumu (sk.[9]), pieņēma lēmumu Nr.6-5/96156/1 (turpmāk – Otrais lēmums) izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par izmaiņām amatpersonu sastāvā un reģistrēt Sabiedrības statūtu grozījumus.

[12] 2024.gada 3.decembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 3.decembra pieteikums (turpmāk – Trešais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelta Pirmā valde. Trešajam pieteikumam pievienots Sabiedrības 2024.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokola Nr.1 2024.gada 2.decembra izraksts (turpmāk – Trešais protokols).

[13] 2024.gada 5.decembrī Reģistrs vēstulē Nr.2-5n/13804 sniedza atbildi uz Otro J. P. un J. S. iesniegumu, cita starpā norādot, ka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst kooperatīvās sabiedrības lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude.

[14] 2024.gada 10.decembrī Reģistra valsts notārs, izskatot Trešo pieteikumu (sk.[12]), pieņēma lēmumu Nr.21-6/104454 (turpmāk – Trešais lēmums) par izmaiņu ierakstīšanas uzņēmumu reģistra žurnālā atlikšanu, pamatojoties uz argumentu, ka no Trešā protokola izriet, ka biedru kopsapulcē piedalās četrdesmit seši biedri un biedru pilnvarotās personas un par A. K. un V. S. iecelšanu valdes locekļu amatā ir nodotas divdesmit balsis par katru. Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta ceturtajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits, tādējādi, ņemot vērā, ka par A. K. un V. S. iecelšanu nobalsoja mazāk nekā puse biedru, viņi nav ievēlēti par Sabiedrības valdes locekļiem. Trešajā lēmumā norādīts, ka biedru kopsapulce sasaucama no jauna vai precizējami iesniegtie dokumenti.

[15] 2025.gada 9.janvārī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Otro un Trešo lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem, kā arī norādīts un lūgts turpmāk minētais:

[15.1] Jau Pirmajā J. P. un J. S. iesniegumā norādīts, ka paralēli klātienes biedru kopsapulcei savas valdes vēlēšanas organizēja daļa valdes, kura darbojās no 2019.gada oktobra līdz 2024.gada oktobrim, locekļu un šīs valdes vēlēšanas neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likumam un Statūtiem. Taču Reģistrs Pirmo J. P. un J. S. iesniegumu neņēma vērā, lai gan arī J. I. iesniegumā aprakstīta J. I. un bijušo valdes locekļu organizētā pretlikumīgā vēlēšanu sistēma, pie kam  –  ar Pirmo galvenā valsts notāra lēmumu atzīts, ka J. I. iesniegumā minētā vēlēšanu sistēma neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likumam.

Otrajā sākotnējā protokolā norādīta gan klātienes biedru kopsapulces norise, kas gandrīz atbilst Pirmās valdes iesniegtajam Pirmajam protokolam, gan Otrās valdes organizētā balsošanas sistēma, kas saskaņā ar Pirmo galvenā valsts notāra lēmumu atzīta par neatbilstošu Kooperatīvo sabiedrību likumam. Otrajā sākotnējā protokolā norādīts neprecīzs klātienes biedru kopsapulces biedru skaits – simt septiņdesmit pieci, tāpat norādīts, ka simt trīsdesmit viens no tiem izmantojuši iespēju balsot ar biļeteniem pirms biedru kopsapulces un ka atbilstoši biedru kopsapulces lēmumam Nr.2023-3 balsošanā piedalījies divi simti sešdesmit viens biedrs. Līdz ar to Otrajā sākotnējā protokolā norādītas divas pretlikumīgas darbības, kuras norādītas jau Pirmajā J. P. un J. S. iesniegumā: balsošana ar biļeteniem pirms biedru kopsapulces, kas neatbilst Statūtiem, un balsošanas turpināšana pēc biedru kopsapulces, uz ko norāda atšķirīgais balsojumu skaits – simt septiņdesmit pieci un divi simti sešdesmit viens. Tāpat norādīts arī neprecīzs klātienes biedru kopsapulces biedru skaits, t.i., četrdesmit četriem biedriem, kuri piedalījās klātienes biedru kopsapulcē, pieskaitīts simt trīsdesmit viens ar biļeteniem balsojušais biedrs. Tāpat Otrā valde papildus nelikumīgi iesniegusi Sabiedrības statūtu grozījumus, jo par tiem klātienes biedru kopsapulcē nebalsoja.

Pamatojoties uz Starplēmumā norādīto – ka jāprecizē Otrais sākotnējais protokols – Otrā valde iesniedza Otro protokolu, kurā norādītie balsojuma rezultāti būtiski atšķiras no Otrajā sākotnējā protokolā norādītajiem balsojuma rezultātiem, proti, saskaņā ar Otro sākotnējo protokolu par valdes ievēlēšanu nobalsojuši divi simti deviņpadsmit biedri, savukārt saskaņā ar Otro protokolu – simt trīsdesmit septiņi biedri. Analogas ir arī balsotāju skaita izmaiņas attiecībā uz balsojumu par statūtu grozījumiem. Tādējādi no Otrā protokola izņemta tā daļa balsotāju, kuri ir balsojuši pēc biedru kopsapulces, bet būtība ir nemainīga –  Otrās valdes vēlēšanu sistēma neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likumam, un tā nedeva Sabiedrības biedriem iespējas iesaistīties vēlēšanu procesā, kā arī klātienes biedru kopsapulcē. Taču, neskatoties uz iepriekš minēto, tiek pieņemts Otrais lēmums.

[15.2] Reģistrs dokumentu izskatīšanas procesā neņēma vērā iepriekš iesniegtos dokumentus un citu informāciju un nesalīdzināja faktus (sk.[15.1]). Līdz ar to, lai gan saskaņā ar Pirmo galvenā valsts notāra lēmumu Otrās valdes organizētā balsošanas sistēma atzīta par neatbilstošu Kooperatīvo sabiedrību likumam, Reģistrs pieņēma attiecīgi Starplēmumu un Otro lēmumu, neņemot vērā, ka Otrajā sākotnējā protokolā un Otrajā protokolā norādīta pretrunīga informācija, lai gan notika tikai viena biedru kopsapulce – 2024.gada 10.oktobrī. Tāpat netika ņemts vērā, ka Otrais sākotnējais protokols un Otrais protokols būtiski atšķiras no Pirmā protokola, kurā aprakstīta klātienes biedru kopsapulces norise, kas atbilst Kooperatīvo sabiedrību likumam.

[15.3] Pirmā valde iesniedza Trešo pieteikumu, t.i., atkārtotu pieteikumu, minētajam pieteikumam pievienojot Trešo protokolu, kurā norādīta Pirmā protokola informācija. Līdz ar to attiecībā uz Trešajā lēmumā par izmaiņu ierakstīšanas uzņēmumu reģistra žurnālā minēto atlikšanas pamatu – par diviem no pieciem valdes locekļiem nav nobalsojis klātesošo biedru vairākums – Iesniedzēji norāda, ka, kā minēts arī Trešajā protokolā, balsoja kopumā par trīspadsmit kandidātiem, par katru atsevišķi, līdz ar to ne matemātiski, ne teorētiski par katru no valdes locekļa kandidātiem nevarēja nobalsot klātesošo biedru vairākums. Par valdes locekļiem ievēlēja tos kandidātus, kuri saņēma lielāko balsu skaitu. Līdz ar to Reģistrs, izskatot identiskus dokumentus, pieņem atšķirīgus, t.i., Pirmo un Trešo, lēmumus un neievēro tiesiskās paļāvības principu.

[15.4] Biedru klātienes kopsapulcē 2024.gada 10.oktobrī ievēlētā revīzijas komisija  atklājusi pastāvīgu Sabiedrības finanšu izsaimniekošanu iepriekšējās valdes darbības laikā, t.i., valdes, kura darbojās no 2019.gada oktobra līdz 2024.gada oktobrim, biedru neinformēšanu par patiesajiem izdevumiem un darbībām, t.sk. informācijas nesniegšanu Sabiedrības biedriem, kā arī dokumentu viltošanu, t.i., 2019.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokola viltošanu un līdz ar to arī statūtu grozījumu, kas nebija apstiprināti biedru kopsapulcē, iesniegšanu Reģistram. Respektīvi, izskatot dokumentus, uz kuru pamata Sabiedrību vadīja valde laika posmā no 2019.gada oktobra līdz 2024.gada oktobrim, un, ņemot vērā, ka daļa šīs valdes šobrīd ir Otrās valdes locekļi, konstatēts, ka Sabiedrības biedru kopsapulce notika 2019.gada 17.jūlijā, taču ir sagatavoti divi biedru kopsapulces protokoli un it kā otra biedru kopsapulce notikusi arī 2019.gada 10.oktobrī, kas neatbilst reālajai situācijai. Pie kam  –  norādīts, ka 2019.gada 10.oktobra biedru kopsapulcē lemts arī par statūtu grozījumiem, saskaņā ar kuriem Sabiedrības valdei paredzēta rīcības brīvība rīkoties ar Sabiedrības finanšu līdzekļiem, neatskaitoties un neinformējot par to biedrus. Tādējādi secināms, ka 2019.gada 10.oktobra biedru kopsapulces protokols ir viltots un valde pilnvaras zaudēja jau 2024.gada 17.jūlijā un tai nebija tiesību organizēt valdes vēlēšanas tādā veidā, kā tās tika organizētas – ar balsošanu pirms un pēc klātienes biedru kopsapulces 2024.gada 10.oktobrī. Līdz ar to vienīgā leģitīmā institūcija pēc 2024.gada 17.jūlija bija sabiedrības kopsapulce, kas arī veica jaunās valdes ievēlēšanu klātienes biedru kopsapulcē. Tādējādi Otrās valdes iesniegtais Otrais sākotnējais protokols un Otrais protokols bija jānoraida kā viltojumi, kam nav juridiska spēka.

[15.5] Ņemot vērā, ka daļa Otrās valdes locekļu ir valdes, kura darbojās no 2019.gada oktobra līdz 2024.gada oktobrim, locekļi, iespējams, Sabiedrības finanšu līdzekļu izsaimniekošana turpinās, piemēram, patvaļīga kredītu ņemšana, kā arī, piekrītot Trešajā lēmumā norādītajam, ka biedru kopsapulce sasaucama no jauna, līdz jaunās valdes vēlēšanām par Sabiedrības izpildvaru jāieceļ revīzijas komisijas locekļus, kuri saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu organizēs valdes vēlēšanas.

[16] 2025.gada 21.janvārī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 21.janvāra pieteikums (turpmāk – Ceturtais pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņu ierakstīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdē iecelti J. P., J. S. un Ģ. T.. Ceturtajam pieteikumam pievienota 2025.gada 21.janvāra vēstule, kurā norādīts, ka par V. S. un A.  K. nobalsoja mazāk nekā puse biedru, līdz ar to lūgts kā valdi reģistrēt tos trīs valdes locekļus, par kuriem nobalsoja vairāk nekā puse biedru.   

[17] 2025.gada 24.janvārī Reģistra valsts notārs, izskatot Ceturto pieteikumu (sk.[16]), pieņēma lēmumu Nr.6-5/104454/1 (turpmāk – Ceturtais lēmums) izdarīt ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par izmaiņām amatpersonu sastāvā.

[18] 2025.gada 4.februārī Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/19, saskaņā ar kuru pagarināts lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 2025.gada 5.martam un lūgts Iesniedzējiem līdz 2025.gada 17.februārim informēt Reģistru, vai pastāv kāds no Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem Otrā lēmuma daļā par izmaiņām valdes sastāvā un Trešā lēmuma apstrīdēšanai, norādot, ka ar Ceturtā lēmuma spēkā stāšanās brīdi nodibinātā tiesiskā situācija ir mainīta, proti, ir reģistrētas Ceturtajā pieteikumā norādītās izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā (sk.[17]). Tādējādi Otrais lēmums ir atzīstams spēku zaudējušu daļā par izmaiņām valdes sastāvā un neapstrīdamu šajā daļā un Trešais lēmums ir atzīstams par spēku zaudējušu un līdz ar to neapstrīdamu. Līdz ar to šīs lietas ietvaros Reģistra galvenais valsts notārs var tikai vērtēt, vai Otrais lēmums daļā par izmaiņām Sabiedrības valdes sastāvā un Trešais lēmums bija tiesiski vai prettiesiski.  

[19] 2025.gada 18.februārī Reģistrā saņemts iesniedzēju J. P. un J. S.  2025.gada 17.februāra iesniegums (turpmāk – Viedoklis), kurā norādīts, ka pastāv Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā norādītais apstāklis Otrā lēmuma daļā par izmaiņām valdes sastāvā un Trešā lēmuma apstrīdēšanai. Vienlaikus Viedoklī lūgts pagarināt termiņu viedokļa sniegšanai.

[20] 2025.gada 19.februārī Reģistra galvenais valsts notārs, izskatot J. I. 2025.gada 28.janvāra iesniegumu par Ceturtā lēmuma atcelšanu, pieņēma lēmumu Nr.1-5n/29 (turpmāk – Otrais galvenā valsts notāra lēmums), saskaņā ar kuru atcelts Ceturtais lēmums un iecelta Otrā valde, atjaunojot Sabiedrībā tiesisko situāciju, kura pastāvēja pirms Ceturtā lēmuma pieņemšanas, pamatojoties uz to, ka no Trešā protokola izriet, ka nav ievērots Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā noteiktais un biedru kopsapulcē balsots aizklāti, neskatoties uz to, ka to nepieprasīja ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru un Sabiedrības statūtos nav paredzēti jautājumi, par kuriem notiek aizklāta balsošana.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pirmo, Otro, Trešo un Ceturto pieteikumu, Pirmo, Otro, Trešo un Ceturto lēmumu, kā arī Iesniegumu,

secināju:

[21] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Ar Otrā galvenā valsts notāra lēmuma spēkā stāšanās brīdi nodibinātā tiesiskā situācija ir mainīta, proti, kā aktuālās ir reģistrētas Otrajā pieteikumā norādītās izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā (sk.[9]). Līdz ar to Otrais lēmums vairs nav atzīstams par spēku zaudējušu daļā par izmaiņām valdes sastāvā (un pilnībā) un neapstrīdamu šajā daļā (un pilnībā) un Trešais lēmums vairs nav atzīstams par spēku zaudējušu un līdz ar to neapstrīdamu, t.i., gan Otrais lēmums, gan Trešais lēmums ir spēkā. Tādējādi Reģistra galvenais valsts notārs var izskatīt Iesniegumu, kurā lūgts atcelt Otro un Trešo lēmumu, pēc būtības un Viedoklim (sk.[19]) vairs nav tiesiskas nozīmes.

[22] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka, izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs pārbauda, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā;

2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

3) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, Reģistra valsts notārs konstatē, ka ir ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, Reģistra valsts notārs saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta trešās daļas 1.punktu pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai).

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība ir iesniegusi visus dokumentus, kas pamato Otrajā pieteikumā norādītās izmaiņas. Sabiedrības iesniegtie dokumenti pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām, arī citi tiesiski šķēršļi reģistrācijai nepastāv, tāpēc Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Otro lēmumu.

[23] Savukārt attiecībā uz Iesniegumā norādītajām pretrunām Otrajā sākotnējā protokolā un Otrajā protokolā un pretrunām Otrajā sākotnējā protokolā, Otrajā protokolā un Pirmajā protokolā (sk.[15.2]) norādāms sekojošais. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka  katrs sabiedrības vārdā iesniegtais pieteikums būtu uzlūkojams atsevišķi, nevis kā vienotu dokumentu kopa. Attiecīgi katra pieteikuma atbilstība likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas prasībām vērtējama atsevišķi. Proti, Reģistram nav jāpārbauda, vai secīgi iesniegti pieteikumi atbilst viens otram, bet jāpārbauda, vai katrs no tiem atbilst likuma prasībām un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem.[1]. Ņemot vērā minētās atziņas, norādāms, ka Reģistra valsts notāram, izskatot Pirmo, Otro un Trešo pieteikumu un tiem pievienotos dokumentus, bija jāpārbauda katra tā atbilstība likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmās daļas prasībām (sk.[22]).

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Otro un Trešo lēmumu, pamatojoties uz [15.1] – [15.2] apakšpunktā minētajiem argumentiem.

[24] Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta ceturtajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Sabiedrības Statūtu 6.10.apakšpunktā noteikts, ka biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu. Trešajā protokolā norādīts, ka lēmums par A. K. un V. S. iecelšanu valdes locekļu amatā pieņemts ar balsu skaitu, kas ir mazāks par pusi no kopsapulcē klātesošo biedru balsu skaita. Līdz ar to šāda lēmuma pieņemšanas kārtība neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likuma un Statūtos noteiktajām prasībām par valdes locekļu iecelšanu amatā. Tādējādi norādāms, ka, lai ievēlētu vēl divus valdes locekļus, bija jārīko otrā un, ja nepieciešams, arī trešā un turpmākās balsošanas kārtas.

Papildus norādāms sekojošais. No Trešā protokola izriet, ka kopsapulces dalībnieki aicināti balsot aizklāti, taču Kooperatīvo sabiedrību likuma 38.panta trešajā daļā noteikts, ka biedru kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumu, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Sabiedrības statūtos var paredzēt jautājumus, par kuriem notiek aizklāta balsošana. Taču Statūtos nav paredzēti jautājumi, par kuriem lēmumi pieņemami aizklātā balsojumā, aizklātu balsojumu nepieprasīja arī desmitā daļa no klātesošajiem biedriem, līdz ar to arī šāda lēmuma pieņemšanas kārtība neatbilst Kooperatīvo sabiedrību likumam un Statūtiem.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Trešo lēmumu uz [15.3] apakšpunktā norādītā argumenta pamata.

[25] Administratīvā procesa likuma 10.pantā ir nostiprināts tiesiskās paļāvības princips, kas nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi, savukārt privātpersona, ja tā saņēmusi skaidru iestādes viedokli kādā jautājumā, uz to var paļauties, attiecīgi plānojot savu rīcību. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments norādījis, ka vērtējot tiesiskās paļāvības principa piemērošanu katrā konkrētā situācijā ir jāpārbauda, vai bija kaut kas, uz ko privātpersona varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, vai attiecīgā personas paļāvība konkrētajā gadījumā ir aizsardzības vērta[2]. Attiecībā uz jautājumu, vai ir bijis skaidrs iestādes izteikums, uz kuru varēja paļauties, Augstākās tiesas Civillietu departaments norādījis, ka tiesiskās paļāvības princips nav tulkojams tā, ka, ja kāda iestāde kļūdas dēļ veikusi prettiesisku darbību, tad paļāvības dēļ persona iegūst tiesiskas darbības raksturu[3].

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Trešo lēmumu, pamatojoties uz argumenta, ka Reģistrs, izskatot identiskus dokumentus, pieņem atšķirīgus lēmumus (sk.[15.3]), jo Reģistra kļūdas dēļ pieņemtais Pirmais lēmums nevar radīt privātpersonai tiesisku paļāvību, ka Reģistrs prettiesisko praksi turpinās.

[26] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa^[4], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi^[5], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā^[6] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt [15.1] – [15.2] un [15.4] apakšpunktā minētos argumentus par iespējamiem biedru kopsapulces norises pārkāpumiem un nepatiesu ziņu sniegšanu Reģistram. Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Reģistra starpniecības. Līdz ar to Iesniedzēji var vērsties tiesā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ja uzskata, ka Reģistrā iesniegtie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Tādējādi nav pamata atcelt Otro un Trešo lēmumu, pamatojoties uz [15.1] – [15.2] un [15.4] apakšpunktā minētajiem argumentiem.

[27] Attiecībā uz [15.4] apakšpunktā minēto norādāms arī, ka, izskatot Sabiedrības biedru J. P., Ģ. T. un J. S.  2025.gada 4.februāra un 2025.gada 11.februāra iesniegumu, kuros norādīta identiska argumentācija kā minētajā apakšpunktā, ar Reģistra galvenā valsts notāra 2025.gada 14.februāra lēmumu Nr.1-5n/27 atteikts izskatīt minētos iesniegumus pēc būtības.

[28] Attiecībā uz [15.5] apakšpunktā minēto ieteikumu līdz jaunās valdes vēlēšanām par Sabiedrības izpildvaru iecelt revīzijas komisijas locekļus norādāms, ka saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 31.panta pirmās daļas 8.punktu tikai biedru kopsapulces kompetencē ietilpst valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana. Tādējādi Kooperatīvo sabiedrību likumā nav paredzētas Reģistra vai Sabiedrības tiesības vai pienākums iecelt pagaidu valdi. Līdz ar to biedru kopsapulce par jaunas valdes ievēlēšanu jāsasauc atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 32.pantam.

[29] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā;

2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

3) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Šī panta trešās daļas 2.punktā noteikts, ka, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

Ņemot vērā to, ka nav tikusi ievērota lēmumu pieņemšanas kārtība, ne Reģistra valsts notāram Otrā lēmuma pieņemšanas brīdī, ne Reģistra galvenajam valsts notāram šobrīd nav tiesiska pamata izdarīt ierakstu par izmaiņām Sabiedrības statūtos un amatpersonu sastāvā.

[30] Papildus informatīvos nolūkos norādāms, ka Kooperatīvo sabiedrību likuma 36.¹ panta sestajā daļā noteikts, ka biedrs, kurš balsojis pirms kopsapulces vai piedalās un balso kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par kopsapulcē klātesošu. Valde pirms balsojuma informē kopsapulces dalībniekus, kuri biedri ir balsojuši pirms kopsapulces, bet pēc balsošanas beigām publisko visu biedru balsojumus. Savukārt Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.panta otrās daļas 4.¹ punktā noteikts, ka paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu norāda kārtību un termiņus, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Līdz ar to nav pamata arī apgalvojumam, ka balsošana iespējama tikai biedru kopsapulces norises dienā, tādējādi vairākkārtīgi dēvējot biedru kopsapulci par klātienes biedru kopsapulci, jo, kā jau norādīts iepriekš, biedrs, kurš balsojis pirms kopsapulces vai piedalās un balso kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par kopsapulcē klātesošu.

[31] Papildus paskaidrojams turpmāk minētais. Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 61.panta pirmo daļu valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Līdz ar to, ja ir pamats uzskatam, ka Sabiedrības valdes locekļi nepilda savus pienākumus Sabiedrībā vai ar savu rīcību ir nodarījuši zaudējumus Sabiedrībai (sk.[15.5]), Iesniedzējiem ir tiesības iesniegt pret Sabiedrības valdes locekļiem prasību tiesā civilprocesuālā kārtībā.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 31.panta pirmās daļas 5. un 8.punktu, 38.panta trešo, ceturto un sesto daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo un otro daļu un trešās daļas 1.punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 29.novembra lēmumu Nr.6- 5/96156/1;

2. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 10.decembra lēmumu Nr.21- 6/104454;

3. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējiem.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              L.Letiņa

[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 30.maija sprieduma lietā Nr.SKA-67/2017 [28] paragrāfs. Pieejams: at.gov.lv/downloadlawfile/5150

[2] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 14.februāra spriedums lietā Nr.SKA-34/2008.

[3] Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2002.gada 13.februāra spriedums lietā Nr.SKC-88.

[4] Par Kredītiestāžu likuma 59.⁵ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-71-01 (14.3.apakšpunkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565).

^[5] Augstākās tiesas 2004.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.SKA- 27; 2007.gada 19.februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedums Nr.SKA 30/2008; 2010.gada 18.marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010.

^[6] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136 un 336.-339.lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr.20. (615).