2025. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/47
Par valsts notāra lēmumu negrozīšanu
Izskatot A.B. (turpmāk – Iesniedzējs) 2025.gada 8.janvāra iesniegumu Nr.3 (turpmāk – Iesniegums),
konstatēju:
[1] 2017.gada 8.jūnijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tērbatas biroju nams”, vienotais reģistrācijas Nr.40103670675 (turpmāk – Sabiedrība), 2017.gada 7.jūnija pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņām Sabiedrības amatpersonu sastāvā. Pieteikumam citu dokumentu starpā pievienots Sabiedrības 2017.gada 7.jūnija dalībnieku sapulces protokols Nr.1/17, kurā norādīts, ka Sabiedrības valdes locekļa amatā iecelts A.B..
[2] 2017.gada 13.jūnijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/80878 reģistrēt izmaiņas Sabiedrības amatpersonu sastāvā.
[3] 2023.gada 10.janvārī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2023.gada 10.janvāra pieteikums izmaiņām amatpersonu sastāvā, kurā norādīts, ka A.B. ir atstājis valdes locekļa amatu Sabiedrībā.
[4] 2023.gada 13.janvārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/2552 reģistrēt izmaiņas Sabiedrības amatpersonu sastāvā, ka A.B. atbrīvots no Sabiedrības valdes locekļa amata.
[5] 2024.gada 21.jūnijā Reģistrs Sabiedrībai uz tās juridisko adresi nosūtīja vienkāršā pasta sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/7201 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja triju mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktu.
[6] 2024.gada 17.oktobrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/89558 (turpmāk – Pirmais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2024.gada 17.oktobrim Reģistrā nav saņemts Sabiedrības pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu. Pirmajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts. 2024.gada 18.oktobrī Pirmais lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz Sabiedrības juridisko adresi. 2024.gada 22.novembrī Pirmais lēmums atpakaļsūtīts Reģistram. Sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā neapstrīdēja Pirmo lēmumu.
[7] 2024.gada 2.decembrī komercreģistrā tika ierakstītas ziņas par Sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz Pirmo lēmumu.
2024.gada 2.decembrī Reģistra tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums[1] (publikācijas Nr.82932) par Sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Reģistrā pieteikumu par likvidatora iecelšanu.
[8] 2024.gada 4.decembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas J.P. 2024.gada 4.decembra pieteikums likvidatora iecelšanai.
2024.gada 12.decembrī Reģistrā saņemts precizēts Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas J.P. 2024.gada 12.decembra pieteikums (turpmāk – Pieteikums), kurā norādīts, ka J.P. iecelts par Sabiedrības likvidatoru. Vienlaikus Pieteikumā ir ietverts apliecinājums, ka atbilstoši Komerclikumam J.P. atbilst Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas statusam.
[9] 2024.gada 12.decembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/105139 (turpmāk – Otrais lēmums) reģistrēt Sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšanu un izdarīt ierakstu komercreģistrā, ka par Sabiedrības likvidatoru iecelts J.P..
2024.gada 12.decembrī Reģistra tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums[2] (publikācija Nr.84769) par Sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, ka iecelts likvidators J.P., vienlaikus uzaicinot Sabiedrības kreditorus pieteikt savus prasījumus likvidatoram viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.
[10] 2025.gada 8.janvārī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Pirmo un Otro lēmumu, reģistrēt izmaiņas Sabiedrības amatpersonu sastāvā, kā arī pieprasīt J.P. iesniegt dokumentus, kas apliecina viņa atbilstību Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas statusam. Iesniegumā norādīts, ka ar Sabiedrības 2025.gada 8.janvāra dalībnieku sapulces lēmumu Sabiedrības valdē ir iecelts Iesniedzējs, tādējādi, Sabiedrības ieskatā, ir novērsts pamats Sabiedrības likvidācijas procesa turpināšanai. Tāpat Iesniegumā norādīts, ka J.P. ir sniedzis nepatiesu informāciju Reģistram, apliecinot, ka viņš atbilst Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas statusam. Ievērojot minēto, ir pārbaudāms J.P. kā Sabiedrības likvidācijā ieinteresētas personas statuss, pieprasot J.P. iesniegt attiecīgus dokumentus. Sabiedrība izskata iespēju vērsties tiesībsargājošās iestādēs par J.P. darbībām, kurās, iespējams, ir saskatāmas kriminālnozieguma pazīmes.
[11] 2025.gada 8.janvārī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2025.gada 8.janvāra pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu Sabiedrības amatpersonu sastāvā, darbības atjaunošanas un juridiskās adreses maiņas reģistrācijai.
[12] 2025.gada 24.janvārī Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/15 (turpmāk – Starplēmums), kurā lūgts Sabiedrībai līdz 2025.gada 26.februārim novērst Starplēmumā norādītos trūkumus. Vienlaikus lēmuma pieņemšanas termiņš pagarināts līdz 2025.gada 12.martam.
[13] Līdz šī Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība nav novērsusi Starplēmumā norādītos trūkumus (sk.[12]). Tāpat Reģistrā nav saņemts lūgums pagarināt Starplēmumā noteikto termiņu dokumentu iesniegšanai.
Izskatot lietā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Pirmo un Otro lēmumu, Pieteikumu, Iesniegumu, kā arī Starplēmumu,
secināju:
[14] Saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrs konstatē, ka sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs atbilstoši Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktam pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.
Izskatāmajā gadījumā Reģistrs konstatēja, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību. Līdz ar to Reģistram bija tiesisks pamats nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 panta pirmo daļu, pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktu (sk.[5]).
Nosūtot Brīdinājumu (sk.[5]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību uz to, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un ir devis iespēju novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Pirmais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Pirmā lēmuma pieņemšanai un tā spēkā stāšanās brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[6]). Pirmā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Pirmais lēmums ir pieņemts pamatoti.
Tā kā Pirmais lēmums Komerclikuma 314.1 panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā netika apstrīdēts (sk.[6]), tad tas stājās spēkā, un 2024.gada 2.decembrī komercreģistrā tika izdarīts ieraksts par Sabiedrības darbības izbeigšanu (sk.[7]).
[15] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tās valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ pēc valdes pilnvaru termiņa beigām nav ievēlējusi jaunu valdi. Minētās normas primārais mērķis ir likvidēt un no komercreģistra izslēgt tās sabiedrības, kuras vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību. Līdz pat Pirmā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu (sk.[6]), kas Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistrs nosūtīja Sabiedrībai Starplēmumu, lūdzot līdz 2025.gada 26.februārim novērst Starplēmumā norādītos trūkumus (sk.[12]). Ja Sabiedrība būtu novērsusi Starplēmumā norādītos trūkumus, Reģistra galvenajam valsts notāram būtu pamats pārskatīt Pirmo lēmumu. Taču līdz pat šī lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība nav novērusi Starplēmumā norādītos trūkumus. Tāpat Reģistrā nav saņemts lūgums pagarināt Starplēmumā noteikto termiņu dokumentu iesniegšanai (sk.[13]). Līdz ar to secināms, ka Sabiedrība nav ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību un nav pamata atcelt Pirmo lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu, kā arī secīgi nav pamata atcelt Otro lēmumu par Sabiedrības likvidācijas procesa uzsākšanu un J.P. iecelšanu likvidatora amatā.
[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [14] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Pirmo lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu, jo Pirmā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu par Sabiedrības darbības izbeigšanu.
Tāpat norādāms, ka Sabiedrība vēl joprojām ir tiesīga novērst Starplēmumā norādītos trūkumus. Kamēr vien Sabiedrība nav izslēgta no komercreģistra, tā ir tiesīga iesniegt Reģistrā visām normatīvo aktu prasībām atbilstošu pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Ja Reģistrā tiks saņemti iepriekš minētie dokumenti un tiks izteikts lūgums atcelt Pirmo lēmumu, tad Reģistram būs tiesisks pamats pārskatīt Pirmo lēmumu. Gadījumā, ja Sabiedrība tiks izslēgta no komercreģistra, tās atjaunošana nebūs iespējama.
[17] Komerclikuma 318.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka likvidatoru, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt tiesa vai komercreģistra iestāde. Tomēr Komerclikums precīzi neuzskaita tās personas, kas varētu Reģistrā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Tāpat Komerclikums nenosaka arī kritērijus, kuriem personai jāatbilst, lai tā sevi varētu uzskatīt par sabiedrības likvidācijā ieinteresētu personu. Vienlaikus no 2012.gada 29.novembra likuma “Grozījumi Komerclikumā”[3], ar kuru Komerclikums tika papildināts ar 318.1 pantu, anotācijas secināms, ka likumdevējs būtisku uzsvaru likvidatora iecelšanā uzliek tieši personām, kuras ir ieinteresētas sabiedrības likvidācijā, tas ir, piemēram, sabiedrības dalībniekiem un kreditoriem. Ņemot vērā, ka likvidācijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierināti kreditoru prasījumi un atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem, šīs divas grupas ir ieinteresētas likvidācijas norisē. Arī tiesu praksē ir atzīts, ka ne jebkura persona, kas iesniedz pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir uzskatāma par ieinteresēto personu. Likvidācijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierināti kreditoru prasījumi un atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem. Komerclikuma 318.1 panta trešā daļa aizsargā tieši likvidācijā ieinteresēto personu – sabiedrības dalībnieku un kreditoru – tiesiskās intereses.[4] Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka bez minētajām arī citas personas nevarētu atbilst sabiedrības likvidācijā ieinteresēto personu statusam. Tomēr Reģistram nav iespējams pārliecināties par personas, kura iesniegusi pieteikumu likvidatora iecelšanai, tiesisko sasaisti ar konkrēto sabiedrību, tāpat Reģistrs nevar izvērtēt sabiedrības kreditora prasījumu pamatotību un konkrētās personas kreditora statusa esamību. Reģistram nav pamata apšaubīt Pieteikumā norādīto, proti, Reģistram ir jāpaļaujas, ka attiecīgo pieteikumu iesniedz sabiedrības likvidācijā ieinteresēta persona.
[18] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[5], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[6], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā[7] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt Iesniedzēja minētos argumentus par to, ka izskatāmajā gadījumā J.P. neatbilst Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas statusam. Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez Reģistra starpniecības. Iesniedzējs var vērsties tiesā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ja uzskata, ka iesniegtie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem.
[19] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;
3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;
4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai) saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo daļu. Reģistra valsts notāram, konstatējot, ka iesniegtie dokumenti atbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas prasībām, bija jāpieņem lēmums par pieteikto izmaiņu reģistrāciju.
Izskatāmajā gadījumā Pieteikums pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām, arī citi tiesiski šķēršļi reģistrācijai nepastāv, tāpēc Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Otro lēmumu.
[20] Papildus Reģistrs norāda turpmāk minēto. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem Reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Ievērojot minēto, Reģistrs nav tiesīgs pieprasīt J.P. iesniegt pierādījumus viņa atbilstībai Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas statusam, jo šādu darbību neparedz normatīvie akti. Turklāt, ņemot vērā šī lēmuma [19] punktā norādīto, Reģistrs, izskatot iesniegtos dokumentus, ir tiesīgs pārbaudīt formālus atbilstības normatīvajiem aktiem kritērijus, līdz ar to papildus pierādījumu pieprasīšana ir ārpus Reģistra kompetences.
Tāpat Reģistrs atzīmē, ka saskaņā ar Komerclikuma 321.panta otro daļu likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz dalībnieka vai trešās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli. Līdz ar to, ja Iesniedzējs uzskata, ka pastāv svarīgi iemesli J.P. atcelšanai no likvidatora amata, Iesniedzējs ir tiesīgs vērsties tiesā ar attiecīgu pieteikumu. Ja Reģistrā tiks saņemts tiesas spriedums, ar kuru J.P. tiks atcelts no likvidatora amata, Reģistram būs tiesisks pamats izdarīt ierakstu komercreģistrā par J.P. atcelšanu no likvidatora amata. Papildus tam norādāms, ka atbilstoši Komerclikuma 333.panta pirmajai daļai likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.1 panta pirmās daļas 1.punktu, 318.1 panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu, otrās daļas 1.punktu un trešo daļu, 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,
nolēmu:
1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 17.oktobra lēmumu Nr.6-12/89558;
2. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 12.decembra lēmumu Nr.6-12/105139;
3. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa
[1] https://info.ur.gov.lv/#/notices-to-creditors/82932
[2] https://info.ur.gov.lv/#/notices-to-creditors/84769
[3] 2012.gada 29.novembra likuma “Grozījumi Komerclikumā” anotācija. Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/2C4E4C72616932DBC2257967003F6A8C?OpenDocument
[4] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021.gada 30.aprīļa lēmums lietā Nr.A420153020, SKA-902/2021
[5] Par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2010-71-01 (14.3. punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr.167 (4565)
[6] Augstākās tiesas 2004.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.SKA-27; 2007.gada 19.februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedums Nr.SKA-30/2008; 2010.gada 18.marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010
[7] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 18.-26.lpp.; skatīt arī: Paegle A. Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci. Jurista Vārds. 18.09.2012. Nr.38 (737)