Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu daļā

Izskatot Atradu.AI; (Ģ%=?) AS (turpmāk – Sabiedrība) dibinātāja D. M. (turpmāk – Iesniedzējs) 2025.gada 16.februāra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2025.gada 10.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts 2025.gada 10.janvāra pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam cita starpā pievienoti Sabiedrības 2025.gada 3.janvāra statūti (turpmāk – Statūti), kuru 1.punktā norādīts, ka Sabiedrības firma ir Atradu.AI; (Ģ%=?) AS.

[2] 2025.gada 17.janvārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/62270/4 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums), ar kuru atlika komercsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. Apstrīdētajā lēmumā norādīti vairāki trūkumi, tai skaitā, ka Sabiedrības firma Atradu.AI; (Ģ%=?) AS ir nesamērīgi gara un nesaprotama. Papildus tam Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka Sabiedrības pieteiktā firma nav uzskatāma par nosaukumu, bet gan par dažādu savstarpēji nesaistītu simbolu savienojumu, kas rezultātā veido mutvārdu saziņā neiespējami izrunājamu Sabiedrības firmu. Tādējādi Iesniedzējs nav ievērojis citu personu pamatotās intereses un Civillikuma 1. pantā nostiprināto labas ticības principu.

[3] 2025.gada 17.februārī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu daļā, ar kuru Sabiedrības firma atzīta par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām. Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrības firma ir veidota tā, lai tā būtu unikāla un izceltos. Izvēlētais nosaukums nav garš, piedevām Reģistrs ir reģistrējis sabiedrības ar daudz garākiem nosaukumiem. Nekur nav definēts, kas ir īss vai garš nosaukums un kā nosaukuma garums vai saprotamība saistās ar labas ticības principu. Normatīvie akti arī nenosaka, ka nosaukumam būtu jābūt saprotamam. Tāpat Iesniegumā minēts, ka nav taisnīgi aizrādīt par Sabiedrības nosaukuma garumu un tā pārbaudi komercreģistrā, jo vienmēr, it sevišķi garus sabiedrību nosaukumus katru reizi jāpārbauda un jāsalīdzina ar komercreģistru, piemēram, Pabērza Tukuma novada būvniecības individuālais uzņēmums MDP BAUELEMENTE, vienotais reģistrācijas Nr. 40002216474 (turpmāk – Individuālais uzņēmums).

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu,

secināju:

[4] Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Izskatāmajā gadījumā ar Iesniegumu Apstrīdētais lēmums apstrīdēts tikai daļā, ar kuru Sabiedrības firma atzīta par neatbilstošu normatīvo aktu regulējumam. Attiecīgi Reģistra galvenais valsts notārs vērtēs Apstrīdētā lēmuma pamatotību tikai apstrīdētajā daļā.

[5] Administratīvā procesa likuma 15.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus. Savukārt Administratīvā procesa likuma 17.pantā uzskaitītas tiesību normu interpretācijas metodes un analoģijas piemērošanas kārtība. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka iztulkot tiesību normu nozīmē izzināt šīs normas teksta nozīmi, tātad iegūt visu to faktu, vērtējumu un vajadzību priekšstatus, kuriem būtu bijis jābūt atspoguļotiem šajā tekstā[1]. Administratīvā procesa likuma 17.pantā kā viena no tiesību normu interpretācijas metodēm norādīta gramatiskā interpretācijas metode, kuras uzdevums ir noteikt un analizēt tiesību normas tekstā izmantoto vārdu nozīmes un to savstarpējās sakarības noskaidrošana, ciktāl tie izteic domu[2]. Tāpat iestādei, interpretējot tiesību normas, cita starpā jāizmanto arī vēsturiskā interpretācijas metode, sistēmiskā interpretācijas metode, kā arī teleoloģiskā interpretācijas metode.

Komerclikuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties, proti, nosaukums, ar kuru tas uzstājas komerctiesiskajā apgrozībā[3]. Vienlaikus likumdevējs noteicis vairākus ierobežojumus, izvēloties komersanta firmu un tie uzskaitīti Komerclikuma 29.pantā. Attiecīgi komersantam nav pilnīga rīcības brīvība firmas izvēlē. Papildus tam norādāms, ka komersanta firmas pamatmērķis ir apzīmēt ar noteiktu nosaukumu konkrētu subjektu, lai gan publiskās personas, gan privātpersonas spētu konkrēto subjektu atšķirt no citiem subjektiem. Līdz ar to komersanta firma ne tik daudz ir nepieciešama komercdarbības veikšanai, jo normatīvie akti neparedz kādus ierobežojumus kapitālsabiedrības darbībai balstoties uz tās firmu, bet ir nepieciešama komerctiesiskās vides stabilitātei, caurskatāmībai, kā arī privātpersonu tiesību aizsardzībai, spējot identificēt konkrēto subjektu starp citiem tiesību subjektiem kā nacionālā, tā starptautiskā mērogā. Minēto apliecina arī Komerclikuma 26.panta gramatiskā interpretācija. Proti Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā[4] ar “firmas nosaukumu” saprot uzņēmējdarbībā lietotu uzņēmuma nosaukumu (apzīmējumu), kura galvenā funkcija ir identificēt un atšķirt vienu uzņēmumu no otra. Savukārt Latviešu literārās valodas vārdnīcā noteikts, ka nosaukums ir vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums[5]. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī tulkojot Komerclikuma normas ar citām interpretācijas metodēm, cita starpā secināms, ka vienam komersantam var būt tikai viens nosaukums.

Saskaņā ar Komerclikuma 3.panta pirmo daļu komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Komersanta dibinātājam, izvēloties komersanta firmu, tostarp jāievēro Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips, kas paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Latvijas Republikas Senāts, interpretējot labas ticības principu, ir norādījis, ka labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses. Civillikuma 1.pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un respektētu pretējās puses intereses, palīdzot novērst gadījumus, kuros līdzēji savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojama mērķa sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiska darījuma burta, taču pretēji to patiesajiem mērķiem. Tāpēc, ievērojot labas ticības principu, personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļu kopumu ir atzīstamas par svarīgākām[6]. Attiecinot minētās atziņas uz komersanta dibinātāja tiesībām izvēlēties komersanta firmu, norādāms, ka komersanta dibinātāja izvēlētā firma nevar radīt maldīgu priekšstatu par komersanta firmu skaitu. Pretējā gadījumā likumdevēja mērķis, paredzot katram komersantam vienu firmu, ar kuru nepārprotami tiks identificēts konkrēts tiesību subjekts, netiks īstenots un citu personu intereses, tai skaitā Civillikuma 1.pantā, var tikt pārkāptas.

Izskatāmajā gadījumā Iesniedzējs pieteicis ierakstīšanai komercreģistrā Sabiedrību ar firmu Atradu.AI; (Ģ%=?) AS. Sabiedrības firmā ir ietverta arī pieturzīme semikols, kura atbilstoši gramatikas likumiem tiek lietota kā atdalītājpieturzīme. Proti, semikols atdala citu no cita atsevišķus teikuma locekļus vai teikuma elementus. Vienlaikus semikols tiek uzskatīts par spēcīgāku pieturzīmi nekā komats, ar to parādot atsevišķo teikuma daļu lielāku patstāvīgumu un neatkarību vienai teikuma daļai vai komponentei no otras. Ņemot vērā iepriekš minēto Iesniedzēja norādītā firma var radīt maldīgu priekšstatu, ka Sabiedrībai ir divi nosaukumi, proti “Atradu.AI” un “(Ģ%=?)”, jo semikola lietojums izskatāmajā gadījumā nepārprotami norāda uz abu nosaukumā ietverto daļu atdalīšanu. Šāda nosaukuma struktūra ir pretrunā ar Komerclikumā ietvertā komersanta nosaukuma jēgu un būtību un var radīt maldīgu priekšstatu, ka Sabiedrībai ir divas firmas.

Lai arī izskatāmajā gadījumā nav konstatējams, ka Sabiedrības nosaukums būtu nesamērīgi garš, kā tas norādīts Apstrīdētajā lēmumā, tomēr, Reģistra valsts notāram pieņemot Apstrīdēto lēmumu, tas nav novedis pie nepareiza rezultāta. Proti, ņemot vērā iepriekš konstatēto, ka Sabiedrības firmas struktūra var radīt maldīgu priekšstatu par Sabiedrības firmu skaitu, lietoto pieturzīmju dēļ, Sabiedrības ierakstīšana komercreģistrā ir atliekama.

[6] Savukārt attiecībā par Iesniegumā norādītā Individuālā uzņēmuma nosaukumu norādāms sekojošais. Individuālā uzņēmumu nosaukuma veidošanas nosacījumi ir noteikti likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”. Iepriekš minētā likuma 8.pantā cita starpā noteikts, ka individuālā uzņēmuma nosaukumā jābūt iekļautam īpašnieka uzvārdam, darbības veidam, kā arī pilsētas vai novada nosaukumam. Tas nozīmē, ka individuālā uzņēmuma nosaukumā bez dibinātāja izvēlētā nosaukuma papildus jāiekļauj arī likumdevēja obligāti noteiktā informācija.

Izskatāmajā gadījumā Individuālā uzņēmumu nosaukumā ir ietverts gan dibinātāja uzvārds, gan novada nosaukums, gan darbības veids, kā arī papildus ietverta arī dibinātāja izvēlētā nosaukuma daļa “MDP BAUELEMENTE”. Ņemot vērā iepriekš minēto, individuālā uzņēmuma nosaukums objektīvu iemeslu dēļ būs daudz garāks nekā kapitālsabiedrībām. Komerclikumā, kurš regulē kapitālsabiedrību, tai skaitā Sabiedrības, nosaukuma veidošanu, likumdevējs nav paredzējis obligāti norādāmo informāciju, attiecīgi minētie gadījumi nav salīdzināmi.

Ņemot vērā iepriekš minēto Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu apstrīdētajā daļā, pamatojoties uz apstākli, ka Reģistrs ir reģistrējis Individuālo uzņēmumu ar garu nosaukumu.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Izskatāmajā gadījumā ņemot vērā šī lēmuma [5] punktā konstatēto secināms, ka lai arī Apstrīdētajā lēmumā nepamatoti norādīts uz Sabiedrības firmas neatbilstību normatīvajiem aktiem, Sabiedrības firmas nesamērīgā garuma dēļ, tomēr minētais nav novedis pie nepareiza rezultāta. Proti, Sabiedrības firmā ietvertais semikols var radīt maldīgu priekšstatu, ka Sabiedrībai ir divi nosaukumi, kas ir pretrunā ar Komerclikumā ietvertā komersanta firmas regulējumu. Lai minēto trūkumu novērstu Iesniedzējam jāiesniedz labots Pieteikuma un tam pievienotie dokumenti, izvēloties precizētu Sabiedrības firmu, novēršot iespējamo maldīšanos par Sabiedrības firmu daudzumu. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš konstatēto trūkumu novēršanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 26.panta pirmo daļu, Civillikuma 1.pantu,  likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un ceturto daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 15.pantu, 17.pantu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2025.gada 17.janvāra lēmumu Nr.21 6/62270/4;

2. Noteikt termiņu [5] punktā konstatēto trūkumu novēršanai līdz 2025.gada 15.maijam;

3. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                         L.Letiņa

[1] Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 267.lpp.

[2] Turpat.

[3] Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi. Rīga: A.Strupiša juridiskais birojs, 2003, 131.lpp.

[4] Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca, Nacionālais Apgāds, 2002.

[5] Latviešu literārās valodas vārdnīca, 5.sējums. Rīga, 1984.g.

[6] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 17.decembra spriedums lietā Nr.C04169414, SKC-259/2019 [7.1] punkts.