Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu daļā un atcelšanu daļā

Izskatot Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS (turpmāk – Sabiedrība) dibinātāja D. M. (turpmāk – Iesniedzējs) 2025.gada 24.marta iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2025.gada 12.martā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts 2025.gada 12.marta pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikuma 2.punktā “Firma” norādīts, ka Sabiedrības firma ir Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS. Pieteikumam cita starpā pievienoti Sabiedrības 2025.gada 12.marta Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS dibināšanas lēmums (turpmāk – Dibināšanas lēmums), kura 1.punktā “Firma” norādīts, ka Sabiedrības firma ir Atradu.AI; +Ģ?=96,87%; AS. Tāpat Pieteikumam pievienoti 2025.gada 12.marta statūti (turpmāk – Statūti), kuru 1.punktā “Firma (company)” norādīts, ka Sabiedrības firma ir Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS. Pieteikumam pievienots arī 2025.gada 12.marta paziņojums par sabiedrības juridisko adresi (turpmāk – Apliecinājums), kurā Sabiedrības firma divās vietās ir norādīta atšķirīgi, proti, informācijā par Sabiedrības rekvizītiem norādīts akciju sabiedrības “Atradu.AI +Ģ?=96,87%;”, savukārt paziņojuma tekstā – akciju sabiedrība “Atradu.AI +?=96,87;”.

[2] 2025.gada 17.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/62270/5 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums), ar kuru atlika komercsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. Apstrīdētajā lēmumā norādīti vairāki trūkumi, tai skaitā, norādot, ka vairākos Reģistrā iesniegtajos dokumentos ir atšķirīgi norādīta Sabiedrības firma. Vienlaikus Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka Sabiedrības firma Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS ir nesamērīgi gara un nesaprotama un var radīt maldīgu priekšstatu, ka Sabiedrībai ir divi nosaukumi, proti jautājuma zīmes lietojums izskatāmajā gadījumā sadala nosaukumu divās daļās “Atradu.AI +Ģ” un “=96,87%”. Sabiedrības pieteiktā firma nav uzskatāma par nosaukumu, bet gan par dažādu savstarpēji nesaistītu simbolu savienojumu, kas rezultātā veido mutvārdu saziņā neiespējami izrunājamu Sabiedrības firmu. Tādējādi Iesniedzējs nav ievērojis citu personu pamatotās intereses un Civillikuma 1.pantā nostiprināto labas ticības principu. Tāpat Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka Sabiedrības Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādītā Sabiedrība firma neatbilst citos Sabiedrības iesniegtajos dokumentos norādītajai Sabiedrības firmai. Visos dokumentos Sabiedrības firmai ir jābūt identiskai.

[3] 2025.gada 25.martā Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu daļā, ar kuru Sabiedrības firma atzīta par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām, kā arī daļā, ar kuru norādīts, ka Sabiedrības Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādītā Sabiedrības firma atšķiras no citos dokumentos norādītās Sabiedrības firmas. Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrības nosaukums nav nesamērīgi garš, piedevām Reģistrs ir reģistrējis sabiedrības ar daudz garākiem nosaukumiem. Tāpat Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrības nosaukumā pēc “?” nav atstarpes, kas liecina, ka tas ir viens vesels apzīmējums. Ja pieņemtu minēto iebildumu par pareizu, tad tādas pieturzīmes kā “.”, “!” vai “?” varētu atrasties tikai firmas beigās, tomēr Reģistrs ir reģistrējis vairākus tiesību subjektus, kuriem minētās pieturzīmes ir nosaukuma vidū. Tādējādi tiek pārkāpts vienlīdzības princips attiecinot šādu prasību uz Sabiedrību. Savukārt attiecībā par Apstrīdētajā lēmumā norādīto trūkumu, ka Sabiedrības Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādītā Sabiedrības firma atšķiras no citos dokumentos norādītā nosaukuma, Iesniedzējs ir pārliecināts, ka visos dokumentos Sabiedrības firma ir norādīta kā “Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS”(bez atstarpes pēc “,”).

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu,

secināju:

[4] Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Izskatāmajā gadījumā ar Iesniegumu Apstrīdētais lēmums apstrīdēts tikai daļā, ar kuru Sabiedrības firma atzīta par neatbilstošu normatīvo aktu regulējumam, kā arī Dibināšanas lēmuma 1.punktā neatbilstošas firmas norādīšanu, salīdzinot ar citos dokumentos norādīto. Attiecīgi Reģistra galvenais valsts notārs vērtēs Apstrīdētā lēmuma pamatotību tikai apstrīdētajā daļā.

[5] Komerclikuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties, proti, nosaukums, ar kuru tas uzstājas komerctiesiskajā apgrozībā[1]. Vienlaikus likumdevējs noteicis vairākus ierobežojumus, izvēloties komersanta firmu un tie uzskaitīti Komerclikuma 29.pantā. Attiecīgi komersantam nav pilnīga rīcības brīvība firmas izvēlē. Papildus tam norādāms, ka komersanta firmas pamatmērķis ir apzīmēt ar noteiktu nosaukumu konkrētu subjektu, lai gan publiskās personas, gan privātpersonas spētu konkrēto subjektu atšķirt no citiem subjektiem. Līdz ar to komersanta firma ne tik daudz ir nepieciešama komercdarbības veikšanai, jo normatīvie akti neparedz kādus ierobežojumus kapitālsabiedrības darbībai balstoties uz tās firmu, bet ir nepieciešama komerctiesiskās vides stabilitātei, caurskatāmībai, kā arī privātpersonu tiesību aizsardzībai, spējot identificēt konkrēto subjektu starp citiem tiesību subjektiem kā nacionālā, tā starptautiskā mērogā. Minēto apliecina arī Komerclikuma 26.panta gramatiskā interpretācija. Proti Latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā[2] ar “firmas nosaukumu” saprot uzņēmējdarbībā lietotu uzņēmuma nosaukumu (apzīmējumu), kura galvenā funkcija ir identificēt un atšķirt vienu uzņēmumu no otra. Savukārt Latviešu literārās valodas vārdnīcā noteikts, ka nosaukums ir vārdisks, arī ar burtiem, cipariem izteikts (kā) apzīmējums[3]. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī tulkojot Komerclikuma normas ar citām interpretācijas metodēm, cita starpā secināms, ka vienam komersantam var būt tikai viens nosaukums.

Saskaņā ar Komerclikuma 3.panta pirmo daļu komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Komersanta dibinātājam, izvēloties komersanta firmu, tostarp jāievēro Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips, kas paredz, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Latvijas Republikas Senāts, interpretējot labas ticības principu, ir norādījis, ka labas ticības princips nozīmē to, ka katram savas tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses. Civillikuma 1.pants pieprasa, lai civiltiesisko attiecību dalībnieki rēķinātos viens ar otru un respektētu pretējās puses intereses, palīdzot novērst gadījumus, kuros līdzēji savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojama mērķa sasniegšanai, rīkodamies pēc likuma vai tiesiska darījuma burta, taču pretēji to patiesajiem mērķiem. Tāpēc, ievērojot labas ticības principu, personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētās lietas apstākļu kopumu ir atzīstamas par svarīgākām[4]. Attiecinot minētās atziņas uz komersanta dibinātāja tiesībām izvēlēties komersanta firmu, norādāms, ka komersanta dibinātāja izvēlētā firma nevar radīt maldīgu priekšstatu par komersanta firmu skaitu. Pretējā gadījumā likumdevēja mērķis, paredzot katram komersantam vienu firmu, ar kuru nepārprotami tiks identificēts konkrēts tiesību subjekts, netiks īstenots un citu personu intereses, tai skaitā Civillikuma 1.pantā, var tikt pārkāptas.

Izskatāmajā gadījumā Iesniedzējs Pieteikumā pieteicis ierakstīšanai komercreģistrā Sabiedrību ar firmu Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības firmā lietotā jautājuma pieturzīme “?” sadala Sabiedrības firmu divās daļās, kas var radīt maldīgu priekšstatu, ka Sabiedrībai ir divi nosaukumi, proti “Atradu.AI +Ģ” un “=96,87%”. Atbilstoši Valodniecības pamatterminu skaidrojošajai vārdnīcai jautājuma zīme ir pieturzīme, ko parasti liek jautājuma teikuma beigās. Tomēr to var lietot arī aiz atsevišķa vārda, vārdu savienojuma, teikuma daļas u.tml. vai aizstājot veselu teikumu. Minētais nozīmē, ka jautājuma zīmei kā pieturzīmei ir iespējama dažāda pielietošana, ne tikai noslēdzot teikumu vai tā daļu. Papildus tam, jāņem vērā, ka jautājuma zīme ir lietojama ne tikai kā pieturzīme, bet to var izmantot kā simbolu, ar kuru tiek apzīmēti arī nezināmie elementi, piemēram, vienādojumos. No Pieteikumā norādītās firmas izriet, ka firma ir veidota pēc līdzības vienādojumam, kurā ar jautājuma zīmi ir apzīmēts kāds nezināmais. Līdz ar to izskatāmajā gadījumā jautājuma zīmes lietošana firmā nevar radīt maldinošu priekšstatu, ka Sabiedrībai ir divi nosaukumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Apstrīdētajā lēmumā nepamatoti norādīts, ka Sabiedrības firmā jautājuma zīmes lietojums rada maldīgu priekšstatu par diviem Sabiedrības nosaukumiem. Tāpat nav konstatējams, ka Sabiedrības firma būtu veidota nesamērīgi gara un nesaprotama. Attiecīgi Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats atcelt Apstrīdētajā lēmumā norādīto trūkumu par Sabiedrības firmas neatbilstību normatīvajiem aktiem.

[6] Attiecībā par Apstrīdētajā lēmumā norādīto trūkumu, ka Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādītā Sabiedrības firma atšķiras no citos dokumentos norādītās Sabiedrības firmas, norādāms sekojošais.

Kā jau iepriekš tika norādīts, Komerclikuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties, proti, nosaukums, ar kuru tas uzstājas komerctiesiskajā apgrozībā[5]. Akciju sabiedrības firmā ietver norādi "akciju sabiedrība" vai tās saīsinājumu “AS” (Komerclikuma 27.panta trešā daļa). Tas cita starpā nozīmē, ka komersantam izvēlētais nosaukums ir jālieto konsekventi visos dokumentos, tai skaitā ievērojot vienādu norādi uz komersanta veidu – akciju sabiedrība vai tā saīsinājumu “AS”.

Reģistrā tikuši iesniegti vairāki dokumenti, kuros Sabiedrības firma ir norādīta atšķirīgi, proti, Pieteikumā, Statūtos un Dibināšanas lēmuma virsrakstā ir norādīta vienāda firma, proti, Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS. Savukārt Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādīta atšķirīga firma, proti – Atradu.AI; +Ģ?=96,87%; AS. Lai arī Iesniegumā Iesniedzējs norāda uz atstarpes esamību/neesamību Sabiedrības firmā, tomēr atšķirība starp minētajām firmām ir semikola lietošana aiz firmas daļas “Atradu.AI”. Attiecīgi Reģistra valsts notārs pamatoti Apstrīdētajā lēmumā norādīja uz atšķirīgo firmas lietojumu Dibināšanas lēmuma 1.punktā, proti, Sabiedrība Pieteikumā, Statūtos un Dibināšanas līguma virsrakstā norāda vienu firmu, kur aiz firmas daļas “Atradu.AI” netiek lietots semikols, bet Dibināšanas līguma 1.punktā ir aiz firmas daļas “Atradu.AI” tiek lietots semikols. Attiecīgi Pieteicējam jāprecizē Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādītā Sabiedrības firma.

Ņemot vērā iepriekš minēto Sabiedrībai nepieciešams visos dokumentos norādīt vienādu firmu. Ņemot vērā, ka Dibināšanas lēmuma 1.punktā nav lietota Sabiedrības Pieteikumā un Statūtos norādītā firma, Reģistra valsts notārs pamatoti Apstrīdētajā lēmumā norādījis, ka visos Sabiedrības dokumentos ir jālieto vienāda firma. Līdz ar to Reģistra galvenajam valsts notāram nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu daļā, kurā norādīts, ka Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādītā Sabiedrība firma neatbilst citos Sabiedrības iesniegtajos dokumentos norādītajai Sabiedrības firmai.

[7] Lai arī Apstrīdētajā lēmumā jau norādīts, ka Sabiedrībai visos dokumentos ir jālieto vienāda firma, Reģistrs vērš uzmanību uz sekojošo. Komerclikuma 139.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka Sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Pieteikumā valde norāda sabiedrības juridisko adresi, tai skaitā nekustamā īpašuma objekta (ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas) kadastra apzīmējumu, un apliecina, ka sabiedrība ir sasniedzama un tai ir tiesisks pamats atrasties norādītajā juridiskajā adresē.

Izskatāmajā gadījumā Iesniedzējs Pieteikumā nav iekļāvis apliecinājumu, ka Sabiedrība ir sasniedzama un tai ir tiesisks pamats atrasties Pieteikumā norādītajā juridiskajā adresē. Pieteicējs ir iesniedzis atsevišķu apliecinājumu (Apliecinājumu), kurā apliecina, ka Sabiedrība ir sasniedzama un tai ir tiesisks pamats atrasties norādītajā juridiskajā adresē. Vienlaikus Apliecinājumā vairākkārt ir norādīts Sabiedrības nosaukums pretēji tam, kāds tas ir norādīts Pieteikumā un Statūtos, proti, tā vietā, lai Apliecinājumā norādītu Atradu.AI +Ģ?=96,87%; AS, tiek norādīts akciju sabiedrība “Atradu.AI +Ģ?=96,87;” vienā vietā pēc cipariem liekot procentu zīmi, otrā nē. Kā norādīts iepriekš komersantam firmā ir jāietver norāde uz komersanta veidu “akciju sabiedrība” vai arī var izvēlēties lietot tā saīsinājumu, norādot “AS”. Izskatāmajā gadījumā Pieteikumā, Statūtos un Dibināšanas lēmumā Sabiedrības firmā ir ietverts komersanta veida saīsinājums “AS”, attiecīgi arī Apliecinājumā ir jānorāda komersanta veida saīsinājums “AS”. Papildus tam jāņem vērā, ka Pieteikumā, Statūtos un Dibināšanas lēmumā Sabiedrības firmā netiek lietotas pēdiņas, līdz ar to arī Apliecinājumā Sabiedrības firmā pēdiņas nav jānorāda.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo un ceturto daļu, ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu (15.pants) vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai). Savukārt, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistrs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

Izskatāmajā gadījumā Reģistra galvenais valsts notārs konstatēja, ka Apstrīdētajā lēmumā nepamatoti norādīts uz Sabiedrības firmas neatbilstību normatīvajiem aktiem. Attiecīgi Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu daļā, ar kuru atlikta Sabiedrības ierakstīšana komercreģistrā uz iepriekšminētā argumenta pamata. Vienlaikus Apstrīdētajā lēmumā pamatoti konstatēts trūkums par Sabiedrības firmas nekonsekventu lietošanu visos dokumentos, tai skaitā Dibināšanas lēmuma 1.punktā, līdz ar to šajā daļā nepieciešams novērst konstatētos trūkumus.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 26.panta pirmo daļu, 27.panta trešo daļu, Civillikuma 1.pantu,  likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un ceturto daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 15.pantu, 17.pantu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 3.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2025.gada 17.marta lēmumu Nr.21 6/62270/5 daļā, ar kuru Sabiedrības firma atzīta par neatbilstošu normatīvo aktu prasībām;

2. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2025.gada 17.marta lēmumu Nr.21 6/62270/5 daļā, ar kuru uzlikts par pienākumu Sabiedrībai precizēt Dibināšanas lēmuma 1.punktā norādīto firmu;

3. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                               L.Letiņa

[1] Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi. Rīga: A.Strupiša juridiskais birojs, 2003, 131.lpp.

[2] Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca, Nacionālais Apgāds, 2002.

[3] Latviešu literārās valodas vārdnīca, 5.sējums. Rīga, 1984.g.

[4] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 17.decembra spriedums lietā Nr.C04169414, SKC-259/2019 [7.1] punkts.

[5] Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi. Rīga: A.Strupiša juridiskais birojs, 2003, 131.lpp.