2022. gadā Reģistra pieredze patieso labuma guvēju datu ievākšanā un pieejamības nodrošināšanā raisīja lielu starptautisko organizāciju, kā arī citu valstu publisko personu un iestāžu un pat Eiropas mediju interesi. Par Reģistra pieredzi interesējās ne tikai tuvāko kaimiņu – Baltijas valstu un Eiropas, bet arī Āzijas, Latīņamerikas un Āfrikas kolēģi, jo patieso labuma guvēju atklāšana starptautisku naudas atmazgāšanas shēmu novēršanai un atklāšanai ir aktuāla tēma visā pasaulē. Reģistru iestāžu pienesums noziegumu atklāšanā ir pieejami un kvalitatīvi dati pārrobežu līmenī, kurus var izmantot gan finanšu noziegumu izmeklētāji, gan nevalstiskais sektors, piemēram, žurnālisti, nevalstiskās organizācijas.
Publicēts: 15.01.2024.
Igaunija bija izvēlējusies sekot Latvijas piemēram un arī atvērt reģistru datus brīvpieejā, bet, pirms to darīt, vēlējās uzzināt Reģistra praktisko pieredzi, tostarp par datu atvēršanas tehniskajiem, datu aizsardzības un citiem jautājumiem. Gada pārskata gatavošanas brīdī Igaunija jau ir atvērusi datus. Lietuvas kolēģiem, attīstot patieso labuma guvēju reģistru, aktuālo jautājumu loks bija ļoti plašs – par reģistrācijas procedūrām, e-pakalpojumiem, mākslīgā intelekta attīstību, patieso labuma guvēju reģistrāciju, direktīvu ieviešanu un citiem aspektiem.
Reģistrs ar Latvijas pieredzes stāstu piedalījās arī starptautiskā konferencē “Patieso labuma guvēju atklāšana un juridiskās personas risku novērtēšana Latīņamerikā” (Beneficial ownership disclosure frameworks and risk-assessment of corporate vehicles in the GAFILAT Region) Panamā. To organizēja Eiropas Savienības struktūras “ES Globālais instruments” (EU Global Facility) komanda sadarbībā ar Panamas Ekonomikas un finanšu ministriju un Latīņamerikas finanšu darba grupu GAFILAT, kas apvieno 18 valstis no Dienvidamerikas, Centrālamerikas un Ziemeļamerikas un ir viena no starptautiskās finanšu darba grupas FATF reģionālajām grupām. Pasākumā piedalījās 60 augsta līmeņa eksperti no 18 Latīņamerikas reģiona valstīm, kuri bija ieinteresēti dzirdēt Latvijas – kā valsts, kas patieso labuma guvēju atklāšanas regulējumu īsteno praksē – pieredzi, īpaši par patieso labuma guvēju datu verifikācijas mehānismiem un pieejamības nodrošināšanu.
Reģistra pieredzi vēlējās dzirdēt arī pārstāvji no vairāk nekā 40 Āfrikas kontinenta jurisdikcijām konferencē “Faktiskā īpašnieka caurspīdīgums: no tehniskajiem ieteikumiem līdz īstenošanai” (Transparency of beneficial ownership: from technical recommendations to implementation), ko organizēja Eiropas Savienības struktūras “ES Globālais instruments” (EU Global Facility) komanda sadarbībā ar Āfrikas Apmācību institūtu (ATI) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Intereses degpunktā bija Reģistra pieredze par patieso labuma guvēju informācijas pārbaudes un kontroles mehānismiem, tostarp par patieso labuma guvēju atklāšanas sistēmas izveidi un darbību caurspīdīgas tiesiskās vides nodrošināšanai.
Par patieso labuma guvēju atklāšanas procedūrām un efektīvas digitālas reģistru iestādes izveidi interesējās arī kolēģi no tālās Omānas Arābijas pussalā.
Reģistrs kā viens no ekspertiem tika iesaistīts arī vairākās Eiropas Savienības struktūru organizētajās darba grupās, kuru uzdevums ir identificēt problēmjautājumus saistībā ar patieso labuma guvēju atklāšanu, piedāvāt tiem risinājumus un konsultēt Eiropas Savienības lēmumu pieņēmējus. Eiropas Savienības struktūras “ES Globālais instruments” (EU Global Facility) vadībā notika vairākas Eiropas līmeņa diskusijas par to, kā pilnveidot patieso labuma guvēju pārbaudi, īpaši garās pārrobežu ķēdēs, kā analizēt iegūto informāciju un kādā veidā nodrošināt tās pieejamību starptautiski, lai reģistru iestādes veiktās analīzes rezultātā iegūtie dati palīdzētu tiesībsargājošajām iestādēm starptautisku noziegumu izmeklēšanā, kā arī sanāksmes, kurās ekspertu līmenī tika pārrunāti jaunie izaicinājumi, kas saistīti ar starptautisku Reģistru lomas maiņu uzņēmējdarbības vidē – Reģistri kā uzņēmējdarbības vides skatlogi kļūst par centrālo elementu, lai mazinātu iespējas juridiskās personas izmantot kā noziedzīgu darbību "transportu". Jaunā loma reģistru iestādēm prasa mainīties arī iekšēji.
Reģistru lomas maiņa – no datu reģistrācijas iestādēm uz saņemto datu analītikas iestādēm, lai kā skatlogs atklātu biznesa vidi – bija arī Eiropas biznesa reģistru asociācijas (EBRA) ikgadējās konferences degpunktā.
Savukārt Eiropas biznesa reģistru asociācijas darba grupās Reģistrs kopā ar citu valstu Reģistriem apsprieda digitalizācijas, datu apmaiņas un citas aktualitātes, kā arī jau nākamos plānotos grozījumus ES regulējumā komerctiesību digitalizācijā, lai konsultētu Eiropas Komisiju.
Kopā ar Tieslietu ministriju dalījāmies Latvijas pieredzē par patieso labuma guvēju regulējumu un praksi ar starptautisko organizāciju “Open Government Partnership” (Atvērtās pārvaldības partnerība), secinot, ka Latvijas padarītais darbs ļauj visā pasaulē virzīties uz atvērtāku pārvaldību caur Reģistra datu kvalitāti 3A zīmē. “Open Government Partnership” ir iekļāvušās 76 valstis un 106 pašvaldības, pārstāvot vairāk nekā divus miljardus cilvēku un tūkstošiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju, lai caur reformām veicinātu pārredzamu, iekļaujošu un atbildīgu pārvaldību.
Ņemot vērā Reģistra pieredzi, kā arī patieso labuma guvēju reģistra datu kvalitāti, Reģistrs tika iesaistīts arī starptautiskā ekspertu tīkla NEBOT (Network of experts on beneficial ownership transparency jeb ekspertu tīkls patieso labuma guvēju caurskatāmības nodrošināšanai) darbībā. NEBOT tīkls apvieno 31 ekspertu no dažādām pasaules valstīm, – tie ir pētnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts iestāžu pārstāvji u.c. Reģistra galvenā valsts notāre ir viens no NEBOT tīkla ekspertiem. NEBOT uzdevums ir analizēt ar patieso labuma guvēju atklāšanu saistītos problēmjautājumus un pētījumu veidā sniegt priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai. NEBOT kā ekspertu tīkls bija arī viena no atslēgas komponentēm plašākā starptautiskā projektā “Pilsoniskās sabiedrības virzīts patieso labuma guvēju caurspīdīgums” (Civil society advancing beneficial ownership transparency), ko vadīja starptautiskā organizācija “Transparency International”. Projekta noslēguma starptautiskās konferences paneļdiskusijā “Finanšu noziegumu ierobežošana Eiropā ar patieso labuma guvēju caurspīdīgumu” (Curbing financial crimes in Europe with beneficial ownership transparency) kā eksperte piedalījās arī Reģistra galvenā valsts notāre. Diskusija bija veltīta tēmai, kā patieso labuma guvēju reģistri var efektīvi veicināt cīņu pret naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem.
Ņemot vērā, ka starptautiskā konference notika nedēļu pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa 22.11.2022. spriedumā atzina, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par patieso labuma guvēju datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā, NEBOT ekspertu tīkla sanāksmē un starptautiskajā konferencē tika daudz diskutēts par dažādu pasaules valstu un sociālo grupu reakciju uz spriedumu. Uzzinātais Reģistram ļāva arī Latvijas sabiedrībai sniegt plašu informāciju par starptautisko reakciju uz spriedumu un tajā atvērtajiem starptautiskajiem problēmlaukiem, kā arī starptautisko sabiedrību iepazīstināt plašāk ar Latvijas praksi un regulējumu par patiesajiem labuma guvējiem, kas rezultējās vairākās starptautiskās publikācijās, piemēram, Francijas “Le Monde”, bet starptautiskā organizācija “Open Ownership” iesaistījās Reģistra iniciētajā sabiedriskajā diskusijā, kādu ceļu – datu atvērtības vai datu aizvērtības – vēlas iet Latvijas sabiedrība, gan paužot oficiālu viedokli vēstules veidā, gan starptautiski popularizējot sabiedrības iesaistes ideju sarežģīta jautājuma lemšanā.
2022. gadā Reģistrs saņēma arī vairākus starptautiskus sava darba vērtējumus, kas ļāva celt Latvijas valsts reputāciju starptautiskā arēnā.
Reģistrs ar datiem par uzņēmumiem un patiesajiem labuma guvējiem ļāva Latvijas valstij saņemt trešo labāko vērtējumu pasaulē starptautiskajā pētījumā “Globālais datu barometrs” (Global Data Barometer). Tajā vērtēts datu stāvoklis 109 pasaules valstīs, un Latvija kategorijā “uzņēmumu informācija” saņēmusi trešo labāko vērtējumu: Latvijai piešķirts 81 punkts, mazliet augstāku vērtējumu ar 83 punktiem ir saņēmusi Apvienotā Karaliste, visaugstāko novērtējumu – 91 punktu saņēmusi Dānija. Vidējais valstu vērtējums ir 26 punkti.
Savukārt Reģistra vestais maksātnespējas reģistrs un tajā nodrošinātais datu caurspīdīgums Latvijas valstij ļāvis saņemt augstāko novērtējumu – 10 punktus no 10 – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījumā par maksātnespējas sistēmu.