Klientu komunikācijā galvenais informācijas kanāls ir iestādes oficiālā tīmekļvietne, jo tajā pieejami pakalpojumu apraksti “pa soļiem” ar pievienotām saitēm uz pakalpojumu saņemšanas vietnēm. Tādējādi klienti, ierakstot meklētājprogrammā pakalpojuma atslēgas vārdus, var nonākt Reģistra tīmekļvietnē un uzzināt nepieciešamo informāciju. Tīmekļvietnē ievietotie jaunumi tiek arī automatizēti nosūtīti pastāvīgajiem klientiem, tas ir, tiem, kuri pieteikušies jaunumu saņemšanai, uz e-pastiem. Ja klientam nepieciešama papildu konsultācija, tīmekļvietnē ir pieejami e-pasta adrese un tālrunis konsultācijām, kā arī 24/7 strādā virtuālais asistents UNA. Jaunumus un klientiem derīgu praktisko informāciju Reģistrs regulāri publicē arī savos profilos sociālajos tīklos Facebook un Twitter, iespēju robežās arī cenšoties atbildēt uz klientu jautājumiem sociālo tīklu vidē. Redakcionālo mediju palīdzību klientu komunikācijā Reģistrs izmanto būtisku un faktiski visu sabiedrību skarošu jaunumu gadījumos. Savukārt tiešā komunikācija ar klientu grupām notiek pēc nepieciešamības – reizēm pēc Reģistra iniciatīvas, reizēm pēc klientu iniciatīvas.
Klientu komunikācijā Reģistrs arī 2022. gadā turpināja stiprināt savus tiešos klientu komunikācijas un atbalsta kanālus, tas ir, pilnveidoja saturu pakalpojumu aprakstos iestādes tīmekļvietnē, pilnveidoja attālināto atbalstu e-pakalpojumos, strādāja pie kvalitātes uzlabošanas pa telefonu un e-pastā sniegtajās konsultācijās, kā arī par aktualitātēm informēja iestādes sociālo tīklu profilos un nosūtot jaunumus uz e-pastu pastāvīgajiem klientiem, kas pieteikušies jaunumu saņemšanai.
Ņemot vērā ‘konsultē vispirms’ principu un Reģistra moto “datus uzraugām, klientus konsultējam”, Reģistrs arī 2022. gadā turpināja skaidrot klientu mērķauditorijām uzņēmumu un biedrību reģistrēšanas praktiskos aspektus, piedaloties citu valsts pārvades iestāžu un uzņēmēju organizāciju organizētajos komunikācijas pasākumos jaunajiem uzņēmējiem un/vai biedrību dibinātājiem. Reģistrs atsaucās Ventspils Biznesa atbalsta centra aicinājumam un attālinātā seminārā ”Kā dibināt uzņēmumu” konsultēja jaunos uzņēmējus Kurzemē, kā arī atsaucās Ekonomikas ministrijas aicinājumam un iesaistījās izglītojošas filmiņas “Kā dibināt un organizēt dzīvokļu īpašnieku biedrību darbu” veidošanā.
Attīstot un pilnveidojot klientorientēto pieeju, arī 2022. gadā Reģistrs iesaistīja esošos un potenciālos klientus jaunā reģistrācijas e-pakalpojuma izstrādē. Iesaistes mērķis ir jaunās IT sistēmas būvniecībā balstīties uz klientu vajadzībām un izpratni, lai jaunais e-pakalpojums būtu klienta vajadzībām atbilstošs un lietošanā ērts.
2022. gadā Reģistrs VARAM veiktajā valsts iestāžu vērtējumā un e-indeksa pētījumā par 2021. gadu ieguva 12. vietu.
Gada sākumā Reģistrs klientiem prezentēja jauno stratēģiju. Sākotnēji tā tika prezentēta Reģistra Konsultatīvajai padomei, kurā pārstāvētas uzņēmēju un juristu organizācijas, augstskolas, un klientiem, tostarp pastāvīgajiem klientiem, ievietojot ziņu Reģistra tīmekļvietnes jaunumu sadaļā, kuras saturs automatizēti tiek piegādāts tiem klientiem, kuri ir pieteikušies iestādes jaunumu saņemšanai.
Pēc tam stratēģija tika prezentēta Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, kā arī tika organizētas tikšanās ar reģionālajiem nevalstisko organizāciju centriem –
Kurzemes NVO centrs, Zemgales NVO Centrs, Valmieras novada fonds, Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs. Tikšanās laikā tika pārrunāta Reģistra stratēģija, tostarp pāreja uz tikai digitāliem pakalpojumiem, un klientu gatavība tai. NVO nozare akceptēja Reģistra pāreju uz tikai digitāliem pakalpojumiem, ņemot vērā valsts digitālo transformāciju, piemēram, obligāta e-adrese visām Reģistra reģistros reģistrētajām personām u.tml.
Tādējādi, Reģistra ieskatā, iestādei 2022. gadā ir izdevies iegūt jaunu konstruktīvu sadarbības partneri NVO nozarē. Ja iepriekš ikdienā lielākā sadarbība bija ar Konsultatīvo padomi, kas pārstāv uzņēmēju un juristu organizācijas, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kas pārstāv uzņēmējus, tad 2022. gadā tika nodibināta papildu partnerība ar NVO reģionālajiem centriem, kuru uzmanības lokā ir biedrības un nodibinājumi.
Reģistrs 2022. gadā turpināja sadarbībā ar citām valsts iestādēm un privāto sektoru risināt arī ar ārvalstnieku dokumentu digitalizāciju Latvijā saistītās problēmas un ārvalstīs izsniegto e-parakstu atzīšanu Latvijā, lai uzlabotu e-vidi valstī kopumā. Minēto problēmu risinājumi ir ārpus iestādes kompetences jautājumi. Taču neesoši risinājumi valstī kopumā ietekmē Reģistra klientus, tā bremzējot iestādes stratēģisko mērķu – tikai digitāla reģistrācija – īstenošanu. 2022. gadā par šo problēmjautājumu risinājumu rašanai tika sasaukta Konsultatīvās padomes sēde. Taču Krievijas pilna apmēra karš Ukrainā, kas Reģistram nesa jaunus pienākumus sankciju jomā, iesākto pārrāva. 2023. gadā plānots turpināt darbu pie visām iesaistītajām pusēm pieņemama risinājuma atrašanas.
Pēc tam, kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka neprovocētu, netaisnu un apzinātu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, Reģistrs arī proaktīvi sasauca Konsultatīvās padomes sēdi ar mērķi identificēt, vai Krievijai sākot pilna apmēra karu Ukrainā, klientiem vai kādām klientu grupām nav radušās kādas specifikas problēmas vai vajadzības, kurās svarīga Reģistra palīdzība.
Ņemot vērā “Sabiedrības par atklātību – Delna” (“Delna”) rekomendācijas, Uzņēmumu reģistrs – kā arī partiju reģistra iestāde – 2022. gada maijā uzsāka brīvpieejā nodrošināt arī politisko partiju sniegto informāciju par biedru skaitu atvērto datu formātā.
Tas, ka Reģistram rūp valsts pārvaldes darba procesu efektivitāte un klientorientēta pieeja, ir pamanīts arī uzņēmēju vidē, tāpēc Reģistrs kā eksperts kvalitatīvai diskusijai tika aicināts piedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras diskusijā par valsts pārvaldes efektivitāti
Pēc tam, kad Eiropas Tiesa 22.11.2022. spriedumā atzina, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (jeb AML) 5. direktīvas norma par patieso labuma guvēju datu vispārpieejamu piekļuvi nav spēkā, Reģistrs tīmekļvietnē informēja klientus par rīcību Latvijā, resp., ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Finanšu ministriju veiks Latvijas normatīvo aktu izvērtējumu uzņēmumu īpašnieku publiskas pieejamības jomā un līdz turpmākam paziņojumam situācija nemainās, kā arī, ņemot vērā tēmas plašumu, informēja Latvijas sabiedrību par starptautisko reakciju uz spriedumu un tajā atvērtajiem starptautiskajiem problēmlaukiem, izmantojot portāla Delfi Versiju sadaļu, kā arī iniciēja diskusiju: kādu ceļu – datu atvērtības vai datu aizvērtības – vēlas iet Latvijas sabiedrība.