Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk tekstā – Reģistrs)[1] 2022. gadā apstiprināja iepriekšējā gadā noformulēto stratēģiju 2022.–2026. gadam, kas paredz nodrošināt iestādes digitālo transformāciju, noslēdzot 2017. gadā uzsākto pāreju no nacionāla līmeņa iestādes, kas klientus apkalpo klātienē, pieņemot vai izsniedzot dokumentus papīra formātā, uz starptautisku digitālu iestādi, kas klientus apkalpo attālināti, nodrošinot e-pakalpojumus digitālajā vidē, tostarp attīstot pašapkalpošanās e-pakalpojumu portfeli. Stratēģijas “sirds” ir esošo, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados būvēto IT sistēmu nomaiņa, nepārtraucot reģistrācijas un informācijas pieejamības pakalpojumu nodrošināšanu, uz mūsdienīgiem IT risinājumiem. Tas ļaus uzlabot IT sistēmu darbības nepārtrauktību jeb pakalpojumu pieejamību un veidot jaunus klientorientētus e-pakalpojumus, ņemot vērā, ka 2012. gadā būvētā reģistrācijas e-pakalpojuma tehnoloģiskie risinājumi ir novecojuši un mūsdienīgas e-vides prasībām neatbilstoši, un transformācijā ietvert iekšējo procesu efektivizāciju, juridisko procedūru vienkāršošanu un līdz ar to administratīvā sloga mazināšanu Reģistra klientiem nacionāli un starptautiski, atbilstoši Reģistra darbības moto – “datus uzraugām, klientus konsultējam”.
Iestādes digitālā transformācija skar organizāciju visos – pakalpojumu, procesu un darbinieku – līmeņos, nosakot secīgas izmaiņas vairāku gadu garumā. Darbu pie stratēģijas ieviešanas Reģistrs sāka jau 2021. gadā. Pirmais stratēģijas ieviešanas solis bija jaunas IT sistēmas būvniecības uzsākšana un normatīvo aktu izvērtēšana, negaidot stratēģijas apstiprināšanu. Veiktie priekšdarbi ļāva jau 2022. gadā klientiem lietošanai beta versijā nodot jauno pakalpojumu portālu registrs.ur.gov.lv, kas kļuva par pirmo publiski redzamo soli iestādes digitālajā transformācijā, atbilstoši stratēģijai.
Reģistra stratēģijas ieviešanu ietekmēja 2022. gada 24. februārī Krievijas sāktais neprovocētais, netaisnais un apzinātais pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu. Par spīti Krievijas centieniem šķelt Eiropas Savienību un NATO – Latvijas drošības un labklājības garantus – tās ir bijušas vienotas, sniedzot visplašāko palīdzību Ukrainai un parādot koordinētu, ātru, izlēmīgu rīcību. Viens no atbildes soļiem bija Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sankcijas Krievijai, lai, īstenojot spiedienu uz Krieviju, piespiestu apstādināt tās agresiju, nolikt ieročus, atkāpties, pieņemt zaudējumu, lai vājinātu tās ekonomiku un kara vešanas industriju, lai tā nespētu karot ne Ukrainā, ne citās kaimiņvalstīs.
ES sankciju praktiskā ieviešana izgaismoja, ka Reģistrs – ar kvalitatīviem datiem juridisko personu reģistros, kuros atklājas saites starp juridiskām un fiziskām personām – atrodas sankciju praktiskās ieviešanas epicentrā. Tas Reģistram prasīja strauji pielāgoties situācijai, ko izraisījis Krievijas pilna apmēra karš Ukrainā, galveno fokusu no iestādes stratēģijas ieviešanas novirzot uz ar sankciju ieviešanu saistīto jautājumu risināšanu. Gan publiskais, gan privātais sektors Reģistram prasīja nodrošināt uzņēmējdarbības vides skatloga funkciju – nodrošināt datu pieejamību, lai katra iestāde, katrs komersants, balstoties uz tiem, varētu piemērot sankcijas sankcionēto personu caur juridiskām personām piederošajiem aktīviem, piemēram, zemesgrāmatā, bankās u.c.
Starpvaldību organizācija Finanšu darījumu darba grupa (FATP) jau 2021. gadā līdz ar globālu cīņu pret naudas atmazgāšanu aicināja pievērst uzmanību reģistru iestāžu jaunajai lomai – tās līdz ar informācijas par patiesajiem labuma guvējiem uzkrāšanu no datu reģistrētājām caur datu pieejamības un datu aktualitātes 3A zīmē, jeb akurāti (pareizi), adekvāti (atbilst reālajai situācijai) un aktuāli (jaunākā informācija) dati, nodrošināšanu kļūst par noziegumu novēršanas un atklāšanas sistēmu elementu. Reģistra lomas maiņa Latvijā sākās 2022. gadā, turklāt ne tikai naudas atmazgāšanas kontekstā, bet, galvenokārt, sankciju ieviešanas un valsts drošības kontekstā.
Reģistra lomas maiņu – no iestādes, kas likumos noteiktā kārtībā juridisko personu reģistros fiksē aktuālos datus par juridisko personu juridisko statusu un fizisko personu, kas darbojas juridisko personu vārdā, datus (vārds, uzvārds, personas kods), uz iestādi, kas nodrošina reģistrēto datu pieejamību sabiedrības vajadzībām – sekmēja sabiedrības pieprasījums Krievijas kara Ukrainā ēnā. Turklāt pieprasījums bija ne tikai pēc datiem, kas ir reģistros reģistrēti un brīvi pieejami, bet arī pēc inovācijas – datu analītikas, jeb ar kurām Latvijā reģistrētām juridiskajām personām ir saistītas ES sankciju sarakstos iekļautās fiziskās personas un līdz ar to uz kuru juridisko personu aktīviem (manta, nauda) sankcijas attiecināmas. Reģistrs prasīto analītiku varēja veiksmīgi īstenot, ņemot vērā iepriekšējo gadu reformas Reģistrā – datu uzkrāšanu par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem jeb patiesajiem labuma guvējiem, balstoties uz dokumentāriem apstiprinājumiem un valsts notāru pēdējos gados uzsākto jauno praksi – juridiskās informācijas, juridisko personu pārrobežu ķēžu analīzi.
Pirmie aizmetņi Reģistra lomas maiņai datu analītikas jomā parādījās jau 2019. gadā, kad likumdevējs Reģistrā strādājošajiem ierēdņiem – valsts notāriem – deva tiesības prasīt papildu informāciju pie patiesā labuma guvēja atklāšanas pirms fiziskās personas reģistrēšanas attiecīgajā juridisko personu reģistrā. Tādējādi valsts notāru darba pienākumos tika iekļauta jauna, iepriekš nebijusi funkcija – iesniegtās un citos resursos pieejamās informācijas analīze reģistrējamo datu kvalitātes nodrošināšanai 3A zīmē. Iepriekš valsts notāru veiktās pirmsreģistrācijas pārbaudes balstījās uz iesniegtās informācijas pārbaudi attiecībā pret likumos noteikto, citos reģistros fiksēto u.tml.
Tādējādi 2022. gada 24. februārī, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu Ukrainā, Reģistrā jau bija ne tikai uzkrāti dati par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, fiksējot uzņēmumu ķēdi caur kuru fiziskā persona uzskatāma par faktisko īpašnieku, bet arī zināšanas par datu analītiku juridisko personu ķēžu izpētei. Rezultātā, pateicoties darbinieku entuziasmam un augstai motivācijai saistībā ar Latvijas valsts drošību, Reģistrs spēja iestādes vestajos reģistros esošo sankcionēto fizisko personu un ar tām saistīto juridisko personu identifikāciju veikt operatīvi un uz esošo resursu pamata. Balstoties uz Reģistra analītiku, sankcijas spēja operatīvi nodrošināt gan valsts sektors, piemēram, citi reģistri, gan privātais sektors, piemēram, bankas. Par ieguldījumu sankciju piemērošanas jautājumu risināšanā Reģistrs 2022. gadā saņēma novērtējumu - tieslietu ministra balvu “Jaunrade tiesiskai Latvijai”.
Tādējādi 2022. gadā sabiedrības pieprasījums pēc datiem un novērtējums jeb uzticēšanās Reģistra datiem iezīmēja iestādes lomas maiņu: no iestādes, kas reģistrē aktuālo informāciju par uzņēmējdarbības vides spēlētājiem, uz uzņēmējdarbības vides skatlogu, kurā katrs var izvēlēties drošas un caurspīdīgas vides nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.
2022. gadā Reģistra darba kvalitāte tika novērtēta arī starptautiski – pētījumā “Globālais datu barometrs” (Global Data Barometer), kurā vērtēts datu stāvoklis 109 pasaules valstīs, Latvijas valsts ar Reģistra datiem par uzņēmumiem un patiesajiem labuma guvējiem saņēma trešo labāko vērtējumu pasaulē aiz Dānijas un Apvienotās Karalistes.
Krievijas karš Ukrainā Latvijai 2022. gadā atnesa arī kiberuzbrukumus, tostarp tos piedzīvoja arī Reģistra informācijas sistēmas. Pateicoties darbinieku profesionalitātei, entuziasmam un augstai motivācijai saistībā ar Latvijas valsts drošību, kā arī sadarbības partneriem, uzbrukumus izdevās atvairīt bez zaudējumiem.
Iestādes digitālā transformācija notika ne tikai IT sistēmu līmenī. 2022. gadā Reģistra Arhīva nodaļa pirmo reizi iestādes vēsturē Nacionālajam arhīvam nodeva elektroniskos dokumentus.
Atbilstoši Reģistra stratēģijai iestāde transformējas ne tikai tehnoloģiski. Viena no transformācijas šķautnēm ir arī pāreja no nacionāla līmeņa iestādes, kas apkalpo klientus Latvijā, uz starptautisku iestādi, kas, pirmām kārtām, visus ES rezidentus apkalpo pēc vienotiem ES standartiem, otrām kārtām, spēj apkalpot arī ES nerezidentus. 2022. gadā Reģistrs piedzīvoja starptautisku izrāvienu - sākot ar dalīšanos pieredzē par patieso labuma guvēju atklāšanu ar citu Eiropas valstu, kā arī Latīņamerikas un Āfrikas Savienības biznesa reģistriem un politikas veidotājiem līdz Reģistra galvenās valsts notāres intervijām Francijas un Norvēģijas medijos par Latvijas pozīciju uz ES Tiesas spriedumu par uzņēmumu īpašnieku publisko pieejamību.
Uz ES Tiesas 22.11.2022. spriedumu Eiropas valstis reaģēja divējādi. Arī Latvija izvērtē sprieduma ietekmi uz normatīvo aktu regulējumu. 2022. gada nogalē Reģistrs iniciēja sabiedrības diskusiju par šo jautājumu, atbilstoši iestādes vīzijai “Reģistrs ir uzticama, inovatīva un sabiedrībai atvērta valsts pārvaldes iestāde Latvijā un Eiropā”, kā arī atbilstoši Ministru Kabineta uzstādījumam par sabiedrības līdzdalību publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā.
Starptautiskās datu apmaiņas jomā 2022. gadā turpinājās datu nodošana vienotajā Eiropas e-tiesiskuma portālā, kā arī Eiropas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā (BRIS, BORIS), lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem un uzlabotu uzņēmējdarbība vides caurspīdīgumu.
2022. gads bija smags personālvadībā. Reģistra komanda vēsturiski ir bijusi atvērta izaugsmei un attīstībai, tas akcentēts arī vairāku periodu attīstības stratēģijās. Piemēram, jau 2008. gadā Reģistrs kā viena no pirmajām iestādēm valsts pārvaldē sāka pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus un izbūvēja pirmo e-pakalpojumu versiju, 2017. gadā sāka mērķtiecīgu klientu komunikāciju, klientus virzot no klātienes apkalpošanas uz e-vidi, 2018. gadā Reģistrs kļuva par pirmo valsts iestādi, kas izmanto mākslīgā intelekta atbalstu klientu apkalpošanas jomā, ar 2019. gadā iedotajām pilnvarām Reģistrs kļuva par līderi pasaulē datu atvērtības un pieejamības jomā, tostarp ar datiem par patiesajiem labuma guvējiem un kļūstot par partneri tādai starptautiskai organizācijai kā Open Ownership, 2021. gadā Reģistrs stratēģijā formulēja, ka attālinātais darbs pēc izvēles ir iestādes “jaunais normāli”, lai, ņemot vērā kopējo darbinieku atalgojumam piešķirto nepietiekamo budžetu un kritiski zemās darbinieku algas, kas ir otras zemākās publiskajā sektorā aiz Sporta muzeja, radītu inovāciju darbinieku motivēšanas jomā. 2022. gadā Reģistrs nonāca pie secinājuma, ka iekšējā iestādes finanšu un intelekta kapacitāte un personāla iniciatīva tuvojas pilnīgam izsīkumam un izdegšanai un, nespējot konkurēt darbaspēka tirgū, jāsastopas ar kvalitatīvu ekspertu trūkumu. Tādējādi iestāde atrodas bezdibeņa malā – datu aktualitātes nodrošināšana 3A zīmē, sankciju analītika, digitalizācijas procesu ieviešana iestādes, Latvijas un Eiropas Savienības līmeņos, kiberdrošības standartu realizēšana ietver ļoti augstus riskus. 2022. gadā valsts pārvaldē kopumā tika uzsākta atalgojuma reforma, kas ļauj cerēt, ka 2023. gada un 2024. gada laikā atalgojums iestādes darbiniekiem ļaus sasniegt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto vēlamo mēnešalgas līmeni (skalas viduspunkts). Publiskā gada pārskata gatavošanas brīdī Saeima vēl 2023. gada valsts budžetu nav apstiprinājusi.
2022. gadā notika izmaiņas Reģistra vestajos reģistros. Publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrs 31.12.2022. tika nodots Iepirkumu uzraudzības birojam. Savukārt 2022. gada tika pieņemts Interešu pārstāvniecības atklātības likums, kas stājas spēkā 01.01.2023. Tas Reģistram uztic jaunu pienākumu - interešu pārstāvības reģistra un deklarēšanas sistēmas izveidi, kas darbu uzsāks 01.09.2025.
Reģistra kā uzņēmējdarbības vides skatloga informācija atklāj, ka Latvijā turpina samazināties jaundibināto uzņēmumu skaits, kas liek izvirzīt divas pretējas hipotēzes: 1) rūkošie statistikas rādītāji liecina, ka uzņēmējdarbības vidē kaut kas nav kārtībā ar atbalstu, nodokļu sistēmu vai tml., 2) stingrākas kontroles ēnu ekonomikas mazināšanai pie reģistrācijas attur shēmotājus dibināt arvien jaunas juridiskās konstrukcijas negodprātīgu darbību veikšanai. Lai rastu atbildi, būtu nepieciešams plašāks pētījums, kurā izvērtēt faktisko ekonomikas auglību kontekstā ar uzņēmumu skaita dinamiku.
Galvenā valsts notāre
Guna Paidere
(1) Uzņēmumu reģistrs ir patstāvīga valsts iestāde, kas uztur publiskus reģistrus, glabājot un nodrošinot piekļuvi informācijai par visām juridiskajām personām Latvijā (uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, publiskā sektora iestādes) un dažādiem juridiskiem faktiem (maksātnespēja, laulību līgumi, komercķīlas), lai nodrošinātu drošu darījumu vidi valstī. Iestādes politiku nosaka Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija neietekmē Uzņēmumu reģistra funkciju izpildi – lēmumus pieņem Reģistra valsts notāri, un viņu lēmumu apstrīdēšanas iesniegumus izskata Reģistra galvenais valsts notārs.