Komercreģistrā reģistrē komersantus: individuālos komersantus (IK), sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību (mazkapitāla SIA), akciju sabiedrības (AS), pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, Latvijas komersantu filiāles, ārvalstu komersantu filiāles un Eiropas komercsabiedrības.
Komercreģistrs ir visaktīvākaiks un visplašākais reģistrs, kā liecina statistika.
Tiesību subjektus valsts notāri komercreģistrā sāka reģistrēt 2002.gadā, kad sākās ar Komerclikuma spēkā stāšanos saistītā reforma.
Uzņēmumu reģistrā reģistrē uzņēmumus: zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, Eiropas kooperatīvās sabiedrības.
Uzņēmumu reģistrs ir visvecākais reģistrs un pašlaik viens no pasīvākajiem reģistriem, saskaņā ar statistiku.
Valsts notāri uzņēmumu reģistrā tiesību subjektus sāka reģistrēt 1990.gadā. Tas bija pirmais iestādes reģistrs, un šī reģistra vārdā tika nosaukta arī pati iestāde.
Maksātnespējas reģistra izveidošanas mērķis ir nodrošināt maksātnespējas lietas publiskumu. Visi Maksātnespējas reģistra ieraksti ir pieejami publiski.
Maksātnespējas reģistrā ieraksta attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās ziņas par maksātnespējas procesa administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības procesa, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi.
Plašāka informācija par Maksātnespējas reģistru pieejama sadaļā Maksātnespējas reģistra skaidrojums.
Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrē biedrības, nodibinājumus, kā arī arodbiedrības un arodbiedrību apvienības un arodbiedrību patstāvīgās vienības.
Biedrību dibināšana un reģistrācija strauji pieauga 2009.gadā un turpinās joprojām, tāpēc šis ir viens no aktīvākajiem reģistriem. 2004.gada 1.aprīlī sākās biedrību un nodibinājumu reforma. Līdz tam Uzņēmumu reģistrā tika vests sabiedrisko organizāciju reģistrs.
Nesen biedrību un nodibinājumu reģistrā iepludināja agrāko arodbiedrību reģistru.
Komercķīlu reģistrā reģistrē komercķīlu līgumus. Saskaņā ar Komercķīlas likumu komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta Komercķīlu reģistrā. Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, kas pieder komersantam, kā arī tās lietu kopība, visa komersanta manta.
Laulāto mantisko attiecību reģistrā reģistrē starp vīru un sievu noslēgtos laulību līgumus. Laulības līgums ir tiesisks darījums jeb īpaša veida līgums, ar kuru puses - laulātie - nodibina, groza vai izbeidz savas laulāto mantiskās attiecības, izmantojot savas tiesības un iespējas, ko viņiem piešķir likums - pašiem noteikt savu mantisko attiecību režīmu.
Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā reģistrē Eiropas ekonomisko interešu grupas (EEIG). Tas dod iespēju Latvijas juridiskām un fiziskām personām iesaistīties starptautiskās personālsabiedrībās - EEIG, kurās apvienojušies biedri no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. EEIG tiek dibinātas, lai veicinātu savu biedru ekonomikās darbības attīstību. EEIG nav peļņas gūšana.
Politisko partiju reģistrā reģistrē politiskās partijas un politisko partiju apvienības.
Politiskās partijas Uzņēmumu reģistrs sāka reģistrēt 2004.gadā, sākotnēji to sauca par politisko organizāciju reģistru. 2007.gadā notika reforma, kā rezultātā politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības tika pārreģistrētas no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru.
Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrē reliģiskās organizācijas, reliģisko organizāciju iestādes, kā arī Katoļu baznīcas publisko tiesību juridiskās personas.
Ierakstus reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā izdara Uzņēmumu reģistrs uz pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata, bet valsts un reliģisko organizāciju attiecības kārto Tieslietu ministrijas izveidota struktūrvienība, nodrošinot valsts politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas lietās, pēc reliģisko organizāciju lūguma sniedz tām nepieciešamās konsultācijas un palīdzību.
Pirms reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs lūdz Tieslietu ministrijas atzinumu par statūtos norādīto darbības mērķu un uzdevumu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, vai reliģiskās organizācijas darbība nevar apdraudēt cilvēka tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs ir viens no jaunākajiem reģistriem. Tas sāka darboties 2009.gadā.
Masu informācijas līdzekļu reģistrā reģistrē avīzes, žurnālus, biļetenus un citus periodiskos izdevumus (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī televīzijas un radio raidījumus, kinohronikas, informācijas aģentūru paziņojumus, audiovizuālos ierakstus, programmas, kas paredzētas publiskai izplatīšanai.
Pārstāvniecību reģistrā reģistrē ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecības bez tiesībām nodarboties ar komercdarbību Latvijas Republikā.
Ārvalstu komersantu un organizāciju pārtstāvniecības bez tiesībām nodarboties ar komercdarbību Latvijas Republikā izveidošanas un atvēršanas kārtību reglamentē Latvijas Republikas Ministru kabineta 2002.gada 3.septembrī pieņemtie noteikumi Nr.401 "Ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas kārtība".
Šķīrējtiesu reģistrā reģistrē šķīrējtiesas. Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus. Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai vai arī šķīrējtiesa var darboties pastāvīgi.
Šķīrējtiesas Latvijā tiek veidotas kopš 1999. gada. No 2005.gada 1.aprīļa Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā un atbilstoši tiem pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem sāka šķīrējtiesu reģistrāciju, ko iepriekš veica Tieslietu ministrija.
Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām, un šķīrējtiesas nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa.
Publisko personu un iestāžu saraksts ietver ziņas par visām publiskajām personām un iestādēm. Sarakstu Uzņēmumu reģistrs nodrošina no 2018.gada 1.jūnija, un tas bez maksas ir pieejams ikvienam interesentam.
Sarakstā iekļautās ziņas par sevi sniedz pašas publiskās personas un iestādes, un tās arī ir atbildīgas par ievadīto datu pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem.
Sarakstā iekļauta informācija par Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju, tiesām un prokuratūrām, tiešajām pārvaldes iestādēm, atvasinātām publiskām personām, pastarpinātām pārvaldes iestādēm , kā arī citām valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam. Tādējādi saraksts apkopo informācija par visām valsts iestādēm, arī pašvaldībām. Sarakstā netiek ierakstītas iestāžu struktūrvienības.
Saraksta ieviešana ir noslēgums gandrīz divdesmit gadus lolotai idejai par to, ka vienkopus jābūt apkopotām ziņām par visām valsts pārvaldes institūcijām.
Juridisks veidojums ir veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi. Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā tiek reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.
Likums, kas nosaka Uzņēmumu reģistra kompetenci attiecībā uz juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra vešanu, stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, paredzot, ka līdz 2025. gada 5. janvārim Uzņēmumu reģistrs ziņu pieejamību par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem nodrošina Reģistra tīmekļvietnē ur.gov.lv. Sākot ar 2025. gada 6. janvāri piemēro to pieejamību atvērto datu veidā un reģistrācijas lietas publiskajā daļā.
Lai nodrošinātu interešu pārstāvības procesa atklātību un vienlīdzīgas iespējas visām ieinteresētajām pusēm piedalīties publisku lēmumu veidošanā, ir pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums. Interešu pārstāvība ir privātpersonas vai organizācijas darbība, kuras mērķis ir ietekmēt publiskus lēmumus – to ierosināšanu, izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu. Pamatojoties uz likumu, Uzņēmumu reģistram ir deleģēts pienākums uzturēt Interešu pārstāvības reģistru. Pārejas periodā no 2025. gada 1. septembra līdz oficiālā reģistra darbības sākumam 2028. gada 1. septembrī interešu pārstāvjiem ir iespēja brīvprātīgi iesniegt ziņas par sevi, lūdzot veikt iekļaušanu interešu pārstāvju sarakstā. Interešu pārstāvju sarakstā iekļautās ziņas ir publiski un bez maksas pieejamas Latvijas atvērto datu portālā.