Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas ir jāizlemj, kāda uzņēmējdarbības forma būs vispiemērotākā. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem – cik liels būs sākuma kapitāls, iespējamais apgrozījums, darbības veidi, darbinieku skaits utt. Ja darbosies kā privātpersona – saimnieciskās darbības veicējs, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), savukārt juridiska persona – individuālais komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), zemnieku saimniecība vai akciju sabiedrība – jāreģistrē gan Uzņēmumu reģistrā (UR), gan arī VID, kurā jāreģistrējas kā PVN maksātājam.
Uzņēmējdarbības formas savā starpā atšķiras pēc vairākiem būtiskiem kritērijiem:
- juridiska vai fiziska persona;
- reģistrācija;
- īpašnieku skaits;
- peļņas/zaudējumu sadale;
- minimālais pamatkapitāls;
- uzņēmuma pārvalde;
- atbildība (personiska vai uzņēmuma);
- finansējuma ieguve.
Svarīgi atcerēties
- Ja nodarbosies ar mājražošanu vai individuālu pakalpojumu sniegšanu, piemērotākās uzņēmējdarbības formas ir pašnodarbinātais vai individuālais komersants.
- Ja bizness ir saistīts ar tavu saimniecību, piemēram, tajā ierīkota ražotne vai viesu nams, laba izvēle ir individuālais (ģimenes) uzņēmums.
- Zemnieku un zvejnieku saimniecības ir atsevišķa uzņēmējdarbības forma, kas paredzēta tieši šo nozaru uzņēmējiem.
- Populārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Atšķirībā no citām uzņēmējdarbības formām SIA īpašnieku atbildība ir ierobežota – viņi neatbild ar savu personisko mantu par uzņēmuma saistībām. Lai nodibinātu SIA, ir nepieciešams pamatkapitāls – 2800 euro, bet var reģistrēt arī mazkapitāla SIA, kura pamatkapitāls ir pat no viena centa.
- Salīdzini komercdarbību veidus
- Salīdzini organizāciju veidus
Biedrības un nodibinājumi piesaka ierakstīšanai reģistrā to darbības jomas atbilstoši zemāk norādītajā tabulā iekļautajām darbības jomām. Reģistrācijai piesakot jaunu biedrību vai nodibinājumu darbības jomas norādīšana ir obligāta.
- Biedrība vai nodibinājums nevar vienlaikus būt gan arodbiedrība, gan darba devēju organizācija.
- Jau reģistrētas biedrības un nodibinājumi ziņas par savu darbības jomu aktualizē reizi gadā, iesniedzot Valsts ieņēmu dienestā (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) gada pārskatu, norādot galveno darbības jomu pārskata gada beigās.
- Biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības jebkurā laikā pieteikt darbības jomas maiņu arī Uzņēmumu reģistram, iesniedzot pieteikumu B3 tā 2.5. punktā veicot atzīmi ar informāciju par darbības jomu un samaksājot valsts nodevu par ieraksta izdarīšanu reģistrā.
- Biedrības vai nodibinājumi var norādīt vairākas darbības jomas vienlaicīgi, taču ne vairāk kā 5.
Biedrību un nodibinājumu darbības jomas
|
Darbības jomas Nr. |
Darbības jomas nosaukums |
Darbības jomas apraksts |
|
1. |
Darba devēju organizācija |
Darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība, kas izveidota atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē darba devēju organizāciju darbību |
|
2. |
Arodbiedrība |
Arodbiedrība, arodbiedrības patstāvīga vienība vai arodbiedrības apvienība, kas izveidota atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē arodbiedrību darbību |
|
3. |
Profesionālā biedrība un nodibinājums |
Biedrības un nodibinājumi, kas apvieno, atbalsta, regulē, pārstāv vai aizstāv noteiktu nozari, jomu vai profesiju; pārstāv un aizstāv biedru intereses. Piemēram, ražotāju, lauksaimnieku, komercbanku, mediķu, juristu organizācijas, ārstu biedrības |
|
4. |
Kultūra un māksla |
Biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vizuālās mākslas, kino un audiovizuālās mākslas, arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, grāmatniecības, literatūras, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma, tai skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas, amatiermākslas, muzeju, arhīvu, bibliotēku, kultūras pieminekļu, ainavu un vēsturisku vietu aizsardzības, tradicionālo zināšanu, prasmju un prakses, mutvārdu tradīciju un izpausmju, kā arī citās iepriekš neminētās kultūras un mākslas jomās, kas atbalsta vai veicina šīs jomas. Piemēram, kori, teātri, deju studijas, deju kopas, folkloras kopas, laikmetīgās mākslas un kultūras centri |
|
5. |
Izglītība |
Biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina un veicina formālo un neformālo izglītību visos vecumposmos un izglītības ieguves formās, kā arī pieaugušo izglītību un mūžizglītību, tai skaitā dažādu veidu kursi, apmācības, nodarbības. Piemēram, izglītības iestādes, izglītības iestāžu atbalsta organizācijas, mazo bērnu skoliņas un interešu izglītības pulciņi, mācību centri, skolu atbalsta fondi |
|
6. |
Zinātne |
Biedrības un nodibinājumi, kas veic, veicina vai atbalsta zinātnisko darbību (tai skaitā zinātni, pētniecību, inovācijas), nodrošina pētījumus un analīzi, piemēram, sociālo zinātņu un sabiedriskās politikas jomā, medicīnā, fizikā, dabaszinātnēs, inženierijā, tehnoloģijās. Piemēram, pētniecības un izpētes centri |
|
7. |
Veselība un slimību profilakse |
Biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina vai veicina sabiedrības veselību, izglītošanu un informēšanu par veselības un slimību profilakses jautājumiem (piemēram, pirmās palīdzības sniegšanas apmācības, ģimenes plānošanas pasākumi, konsultāciju sniegšana, veselīgs dzīvesveids); sniedz palīdzību atkarību ārstēšanā; aprūpes institūcijas, garīgās veselības un krīzes centri veselības jomā; medicīniskie un rehabilitācijas pakalpojumi; slimnīcas, kā arī cita ar veselību un slimību profilaksi saistīta darbība. Piemēram, sociālās aprūpes centri, grupu mājas (dzīvokļi), dienas centri, dienas aprūpes centri, garīgās veselības un krīzes centri, slimnīcas un slimnīcu atbalsta organizācijas, rehabilitācijas centri |
|
8. |
Sociālā aizsardzība un sociālā labklājība |
Biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir noteiktu iedzīvotāju grupu vai personu sociālās aizsardzības nodrošināšana (piemēram, atbalsts bērniem, jauniešiem, ģimenēm, personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bēgļiem), atbalsta sniegšana sociālā riska situācijās, uztura un ienākumu atbalsts, materiālā palīdzība, karjeras atbalsts un apmācības, nodarbinātības veicināšana, dzimumu līdztiesība, kā arī cita ar sociālo aizsardzību un labklājību veiktā darbība vai šādas darbības veicināšana. Sabiedrības, it īpaši nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautās personas, tai skaitā trūcīgo, maznodrošināto un mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšana, palīdzības sniegšana personām, kuru ienākumi un materiālā stāvokļa līmenis atbilst Ministru kabineta noteiktajam trūcīgas personas vai attiecīgās pašvaldības noteiktajam maznodrošinātās personas statusam vai kuras ir sociāli mazaizsargātās personu grupas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par sociāli mazaizsargāto personu grupām. Piemēram, organizācijas, kas darbojas ar sociālās atstumtības un nabadzības mazināšanas jautājumiem, organizācijas, kas sniedz palīdzību grūtībās nonākušajiem, kā arī sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēji |
|
9. |
Vides un dabas aizsardzība |
Biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir dabas aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, invazīvo svešzemju sugu ietekmes mazināšana, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana, dabas resursu saglabāšana un to ilgtspējīga izmantošana, vides kvalitātes saglabāšana, piesārņojuma samazināšana, ūdens resursu pārvaldīšana, sabiedrības izglītošana un informēšana vides un dabas aizsardzības jomā, kā arī cita ar vides un dabas aizsardzību saistīta darbība. Piemēram, vides aizsardzības organizācijas, organizācijas, kas izveidotas kāda vides objekta (ezers vai purvs) saglabāšanai un ekosistēmas uzturēšanai, organizācijas, kas strādā ar dabas daudzveidības saglabāšanu |
|
10. |
Dzīvnieku aizsardzība un labturība |
Biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina dzīvnieku aizsardzību un labturību, tai skaitā dzīvnieku patversmju pakalpojumus, savvaļas dzīvnieku saglabāšanu un aizsardzību, kā arī biedrības un nodibinājumi, kas cīnās par humānu attieksmi pret dzīvniekiem; veterinārija. Piemēram, dzīvnieku patversmes, dzīvnieku pansijas, veterinārārstu klīnikas |
|
11. |
Mājokļu apsaimniekošana |
Biedrības un nodibinājumi, kuru biedri ir šā apsaimniekotā nekustamā īpašuma īpašnieki, - biedri apsaimnieko tikai paši savu (biedra - fiziskas personas - īpašumā esošu) īpašumu, nodrošinot mājokļu attīstību, pārvaldību un apsaimniekošanu |
|
12. |
Teritorijas, kopienas un apkaimes attīstība |
Biedrības un nodibinājumi, kas darbojas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vietējā līmenī - noteiktas kopienas vai apkaimes robežās, kas ietver arī apkaimes attīstību noteiktās dzīves jomās (piemēram, zaļā dzīves veida attīstīšana, veloceliņu infrastruktūras attīstība). Piemēram, apkaimju organizācijas vai kaimiņu biedrības |
|
13. |
Ekonomika |
Biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir uzlabot ekonomisko infrastruktūru un kapacitāti, attīstīt finanšu pasākumus, uzņēmējdarbības programmas, sniegt tehniskās un vadības konsultācijas, palīdzības programmas lauku attīstībai, kā arī veikt citas ar ekonomisko attīstību saistītas darbības. Piemēram, organizācijas, kas veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, iedrošina jauniešus iesaistīties uzņēmējdarbībā |
|
14. |
Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība |
Biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir veicināt pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības attīstību kopumā, paaugstināt iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskā procesā, sekmēt nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību un pilsonisko izglītību, attīstot iedzīvotāju pilsoniskās zināšanas, pilnveidojot un veicinot viņu prasmes un attieksmi. Piemēram, pretkorupcijas organizācijas, apvienības jeb tīklu organizācijas, domnīcas |
|
15. |
Cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība |
Biedrības un nodibinājumi, kas aizstāv noteiktu cilvēku grupu un sabiedrības grupu intereses, nodrošina juridisko palīdzību un interešu pārstāvību, biedrības un nodibinājumi, kuras veic citu darbību, kas nodrošina, atbalsta vai veicina cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību. Piemēram, pacientu tiesību aizsardzības organizācijas, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas, organizācijas, kas sniedz palīdzību noziegumu upuriem vai apvieno mazākumtautību pārstāvjus, citas organizācijas, kas izveidotas, lai pārstāvētu un aizstāvētu noteiktas fizisko personu grupas intereses |
|
16. |
Labdarība |
Biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir labdarības aktivitātes, filantropija vai filantropijas starpniecība, nesaņemot par to atlīdzību un bez pretpienākuma. Piemēram, labdarības fondi un labdarības veikali |
|
17. |
Brīvprātīgā darba veicināšana |
Biedrības un nodibinājumi, kas organizē brīvprātīgo darbu un sekmē sabiedrības līdzdalību brīvprātīgajā darbā, tai skaitā piesaista un apmāca brīvprātīgā darba veicējus |
|
18. |
Sports un sporta atbalsts |
Sporta organizācija, sporta atbalsts un citas ar sportu un sporta atbalstu saistītas darbības (fiziskās kultūras attīstīšana, visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī panākumu gūšanai sporta sacensībās). Piemēram, sporta klubi, sporta federācijas, sporta bāzes, sporta pasākumu organizēšana |
|
19. |
Starptautiskā palīdzība un attīstības sadarbība |
Biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir īstenot vai veicināt kultūras apmaiņu, sociālo un ekonomisko attīstību starptautiskā līmenī. Biedrības un nodibinājumi, kas veicina un pārrauga cilvēktiesību ievērošanu un miera uzturēšanu starptautiskā līmenī. Piemēram, organizācijas, kas strādā ar attīstības sadarbības jautājumiem, īsteno attīstības sadarbības aktivitātes |
|
20. |
Palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās |
Biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis ir nodrošināt, atbalstīt, veicināt palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, rada cilvēku upurus, nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi u. c. |
|
21. |
Tematiska interešu kopa, interešu klubs |
Biedrības un nodibinājumi, kas apvieno personas ar vienām interesēm un kuru mērķis ir biedroties bez interešu aizstāvības aktivitātēm, piemēram, dažādu interešu un hobiju klubi. Piemēram, medību klubi un makšķernieku biedrības, antīko automobiļu īpašnieku biedrības, palīdzības grupas atkarībās slīgstošiem cilvēkiem vai personām, kas sirgst ar kādu diagnozi |
|
22. |
Darbs ar jaunatni |
Biedrības un nodibinājumi, kuri veic darbu ar jaunatni |
|
23. |
Citur neklasificēta darbības joma |
Biedrības un nodibinājumi, kuru darbības joma neatbilst nevienai no Biedrību un nodibinājumu klasifikācijā minētajām darbības jomām. |
Reģistrācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti Uzņēmumu reģistra reģistrācijas portālā, apmaksa tiek veikta tiešsaistē pakalpojumu portālā pakalpojuma pieteikšanas laikā.
Katram reģistrācijas pakalpojumam informācija par piemērojamo valsts nodevu un citām maksām ir norādīta reģistrācijas digitālajā rokasgrāmatā sadaļā “Reģistrē”, pakalpojuma apraksta lapā pie attiecīgā subjekta.
Pakalpojumu maksas tiek noteiktas saskaņā ar normatīvajos aktos apstiprinātajiem reģistrācijas pakalpojumu valsts nodevu cenrāžiem.
Pakalpojumu portālā lietotājam vienmēr tiek uzrādīta konkrētajam pakalpojumam piemērojamā maksa, pirms apmaksas veikšanas:
- Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu
- Noteikumi par masu informācijas līdzekļu reģistrācijas valsts nodevu
- Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā
- Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā
- Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai šķīrējtiesu reģistrā
- Noteikumi par valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu politisko partiju reģistrā
- Noteikumi par ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas valsts nodevu
- Noteikumi par laulāto mantisko attiecību reģistrācijas valsts nodevu
- Noteikumi par komercķīlas reģistrācijas valsts nodevu
Nosaukums jeb "firma" ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.
Nosacījumi nosaukuma izvēlei:
- ietver norādi uz komersanta veidu “sabiedrība ar ierobežotu atbildību” vai tās saīsinājumu “SIA”, ko ietver nosaukuma sākumā vai beigās
- jālieto latviešu vai latīņu alfabēta burti;
- var izmantot ciparus;
- var izmantot pieturzīmes (punktus, komatus, kolus, pēdiņas u.c.);
- atļauts lietot piecus simbolus - &, @, %, +, =, citu simbolu lietošana nav atļauta;
- nevar ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu "valsts" vai "pašvaldība";
- nevar ietvert vārdus "Latvijas Republika" un to tulkojumu svešvalodā;
- nevar ietvert maldinošu informāciju par komercdarbības formu, piemēram, apzīmējumus “AS”, “IK” u.tml.;
- nav pieļaujama tāda nosaukuma lietošana, kas satur necenzētus vārdus un divdomīgus apzīmējumus (pretēji labiem tikumiem);
- ja ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, "firma" jeb nosaukums nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, nepieciešams nosaukumā ietvert papildu vārdus, burtus vai ciparus;
- nevar sakrist ar jau reģistrētu preču zīmi vai to daļu. Pārbaudi Patentu valdes reģistrēto preču zīmju meklētājā;
- nevar sakrist ne ar vienu no Uzņēmumu reģistra jau reģistrēta vai reģistrācijai pieteikta subjekta nosaukumu. Pārbaudi nosaukumu reģistrēto subjektu (uzņēmumu, komersantu, organizāciju) meklētājā. Pieturzīmes, atstarpes, kā arī lielo vai mazo burtu lietojums nav uzskatāms par pietiekamu atšķirību no cita nosaukuma.
Pārlasi pirms iesniedz! Visos iesniedzamajos dokumentos jānorāda precīzi viens un tas pats nosaukums.
Dokumentu izskatīšanas termiņš Uzņēmumu reģistrā nav vienāds visiem pakalpojumiem. Tas ir atkarīgs:
- no reģistrācijas pieteikuma veida: reģistrēt jaunu uzņēmumu, veikt izmaiņas informācijā vai pieteikt likvidāciju;
- un no tā, ko reģistrē: uzņēmumu, organizāciju, līgumu vai komercķīlu:
- komercreģistra ieraksti vienkāršos gadījumos tiek izskatīti 1–3 darba dienu laikā.
- pārstāvniecību reģistrācija vai izmaiņas var aizņemt līdz 15 darba dienām.
- jaunas reliģiskās organizācijas reģistrācija tiek izskatīta līdz 2 mēnešiem.
Precīzs izskatīšanas termiņš katram gadījumam ir norādīts Reģistrācijas digitālajā rokasgrāmatā. Taču dokumentu izskatīšana var aizņemt ilgāku laiku, ja:
- nepieciešamas papildu pārbaudes;
- dokumenti jāsaskaņo ar citām iestādēm.
Tāpēc dokumentu izskatīšanas laiks tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā konkrēto pakalpojumu, iesniegtos dokumentus.
Dokumentus parakstot ar drošu elektronisko parakstu nav nepieciešams paraksta notariāls apliecinājums!
Lai reģistrētu juridisku personu, nepieciešams iesniegt dokumentus Uzņēmumu reģistrā. Reģistrāciju iespējams veikt elektroniski pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv. Savukārt tie reģistrācijas pakalpojumu pieteikumi, kas līdz šim bija jāiesniedz e-pastā pasts@ur.gov.lv (piemēram, par reorganizāciju), arī turpmāk nemainīgi jāiesniedz, sūtot pieteikumu e-pastā. Reģistrācijas pieteikuma un dokumentu iesniegšanas kanālu (e-pakalpojums vai e-pasts) iespējams noskaidrot Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē - pakalpojumu detalizētajā sarakstā.
SVARĪGI! Jaundibināmam uzņēmumam, kam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir jāizveido un jāapmaksā pamatkapitāls, pirms reģistrēšanās UR ir nepieciešams atvērt pagaidu norēķinu kontu (izņemot SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800,00 euro), lai veiktu uzņēmuma pamatkapitāla iemaksu.
Ienākt pakalpojumu portālā iespējams, izmantojot vienu no diviem Latvijas valsts koplietošanas risinājumiem – e-paraksta moduli, ko uztur Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk - LVRTC), un latvija.gov.lv autentifikācijas moduli, ko uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) un kas sevī ietver vairākus rīkus, tostarp gan Latvijas kvalificēto e-parakstu, gan vairāku Eiropas Savienības valstu kvalificētos e-parakstus. Ja Reģistra klients ir no ES dalībvalsts, ko VRAA iekļāvis autentifikācijas modulī, klients var izmantot attiecīgās valsts izsniegto kvalificēto e-parakstu, bet, ja klients ir tādas ES dalībvalsts rezidents, kura vēl nav pievienojusies eIDAS regulai (kvalificēts e-paraksts) vai kuras kvalificētie rīki vēl nav iekļauti VRAA koplietošanas risinājumā, vai klients ir ES nerezidents, tad ārvalstnieks portālā autentificēties nevar. Tādā gadījumā viņam nepieciešams, kļūt par Latvijas rezidentu - iegūt Latvijas personas kodu un secīgi e-parakstu.
- Portālā nodrošināta arī dokumentu parakstīšana tiešsaistē, e-pakalpojuma izpildes gaitā, kā arī iespēja e-pastā dalīties ar saiti uz pieteikumu dokumentu parakstīšanai ar citām personām. Dokumentus tiešsaistē ir iespējams parakstīt ar Latvijā izsniegtu drošu elektronisko parakstu izmantojot viedkartes e-parakstu (eParaksts, eID) vai eParaksts mobile. Ja lietotājam nav pieejami minētie rīki, tad dokumenti elektroniski jāparaksta ārpus portāla.
- Savukārt valsts nodevas apmaksu turpmāk iespējams veikt pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv pēc pieteikuma sagatavošanas saskaņā ar aprēķināto maksu. Veicot maksājumus ārpus portāla, reģistrācijas pakalpojums tiešsaistē nebūs pieejams.
- Ja e-pakalpojumu portālā registrs@ur.gov.lv nav pieejams konkrētais pakalpojuma veids vai pieteikums tiek iesniegts izmantojot pasta pakalpojumus, tad jāpievieno informācija par valsts nodevas apmaksu (kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka vai informācija brīvā tekstā). Svarīgi! Lai pārliecinātos, ka konkrētais pieteikums elektroniski obligāti iesniedzams e-pakalpojumā registrs@ur.gov.lv , lūdzam savu pakalpojumu meklēt pakalpojumu detalizētajā sarakstā.
Taču atceries, ja zemnieku saimniecības zeme nav īpašnieka īpašumā, iesniedzams pašvaldības domes (padomes) vai zemes komisijas lēmums par zemes gabala piešķiršanu lietošanā.
Ja zemnieku vai zvejnieku saimniecība iegūta mantojuma rezultātā, jāiesniedz notariāli apliecināta mantojuma apliecības kopija.
Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāmi uzņēmuma galvenie darbības veidi saskaņā ar NACE klasifikatoru.
Reģistrācijas brīdī bankas konts ne vienmēr ir obligāts. Bankas konts jāatver tad, kad tas nepieciešams saimnieciskajai darbībai — piemēram, lai:
- norēķinātos ar klientiem,
- saņemtu ieņēmumus,
- veiktu maksājumus.
Bet, ja dibini, piemēram, SIA ar pamatkapitālu no 2800 EUR, bankas konts jāatver pirms reģistrācijas, lai tajā iemaksātu pamatkapitālu. Pēc uzņēmuma reģistrācijas pagaidu konts kļūst par pastāvīgo norēķinu kontu.
Atbildība par juridiskās adreses tiesiskumu un sasniedzamību gulstas uz pašu uzņēmumu. Juridiskās adreses norādīšana bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas var radīt juridiskas sekas uzņēmumam. Uzņēmumu reģistrs reģistrē juridiskus faktus, bet neatbrīvo uzņēmēju no pienākuma nodrošināt, ka norādītā adrese ir tiesiski pamatota un uzņēmums tajā ir sasniedzams.