Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta otro daļu dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos nav paredzēta citāda dividenžu sadales kārtība. Attiecīgi, ja sabiedrības dalībnieki (akcionāri) vēlas dividendes sadalīt neproporcionāli dalībnieku (akcionāru) daļu nominālvērtībai, statūtos ir jābūt noteiktai citai dividenžu sadales kārtībai. Juridiskajā literatūrā un tiesu praksē norādīts, ka statūtu regulējumam par dividenžu sadali jābūt pietiekami skaidram, saprotamam un piemērojamam.
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — Reģistrs) izskatot iesniegtos statūtus, cita starpā pārbauda, vai tajos ir ietverta dividenžu sadales kārtība gadījumos, kad dalībnieki (akcionāri) atsakās no proporcionālā dividenžu sadales principa. Vienlaikus Reģistra kompetencē nav vērtēt statūtos norādīto kārtību pēc būtības, proti, Reģistrs nepārbauda vai norādītie kritēriji ir objektīvi piemērojami dividenžu apjoma noteikšanā, vai norādītā formula nav kļūdaina u.c. Dividenžu sadales kārtības noteikšana, tai skaitā tās reāla piemērošana, ir dalībnieku (akcionāru) savstarpējās vienošanās jautājums.
Līdz ar to statūtos nevar paredzēt tikai to, ka:
dividendes var sadalīt neproporcionāli, nenorādot konkrētu sadales mehānismu;
dividenžu sadales kārtību paredzēts noteikt dalībnieku (akcionāru) sapulcē katrā gadījumā atsevišķi — pat tad, ja šādam lēmumam nepieciešamas visas balsstiesīgā pamatkapitāla balsis;
kārtība, kādā dividendes tiks sadalītas ir noteikta citā dokumentā (piemēram, dalībnieku līgumā vai valdes pieņemtos noteikumos par dividenžu sadali).
Līdz ar to, vienmēr nepieciešams pārliecināties par to, ka tad, ja dalībnieki (akcionāri) vēlas dividendes sadalīt neproporcionāli, statūtos jābūt norādītai kārtībai, kādā dividendes tiks sadalītas. Dividenžu sadales kārtībai nav jābūt pārmērīgi detalizētai, tomēr tai ir jābūt piemērojamai un saprotamai, pēc kādiem principiem, kritērijiem, metodes dividendes tiks sadalītas.